Kas svarīgāks - saturs vai iepakojums? "The New York Times" veiksmes atslēga (6)

"Inovatīva pieeja ierastām lietām ir veiksmes atslēga. Tāpēc es šodien uzvilku kleitu ar dinozauriem - lai jūs mani atcerētos," saka Hansone.

NYT "Journeys" vadītāja stāsta - līdz ar straujo tehnoloģiju attīstību strauji mainās arī mediju vide. Dažādi rīki, programmas un arī informācija nekad nav bijuši tik viegli pieejami kā mūsdienās. Taču ir lietas, kas nemainās, - NYT, kas kā dienas laikraksts iznāk jau kopš 1851. gada, savas vērtības ir saglabājis.

Viktorija Hansone norāda, ka NYT nevēlas lasītājiem piedāvāt sarežģītus datus vai satraucošu informāciju bez paskaidrojuma - nozīme tam, ko dara žurnālisti, ir tikai tad, ja patiesi tiek veicināta lasītāja sapratne par procesiem un notikumiem.

Līdz ar to Hansone atzīst, ka galvenais jebkurā projektā ir saturs:

"Mēs vienmēr tehnoloģijas pielāgosim saturam un rūpēsimies, lai ar to palīdzību informācija nonāktu līdz lasītājam."

Tomēr pārmaiņas mediju vidē ir ļoti straujas un, lai tām pielāgotos, nepieciešams domāt radoši. "Mūsdienās cilvēki aizvien mazāk abonē avīzes, arī informācija ir tik brīvi pieejama, ka nav vajadzības par to maksāt. Tāpēc mēs sev jautājam - kā turpināt biznesu?" atklāj NYT "Journeys" vadītāja.

"Visi lasa ziņas, taču par to nemaksā. Tomēr mēs zinām, ka cilvēki ir gatavi maksāt par labas kvalitātes saturu - to pierāda "Netflix" un "Spotify". Un mēs arī zinām, ka NYT rada kvalitatīvu saturu, par ko būtu vērts maksāt, tikai tas ir jāizskaidro - bieži vien cilvēki nesaprot to, ka tieši bez maksājošiem lasītājiem mēs vispār nevaram pastāvēt," skaidro Hansone.

Lai varētu piedāvāt maksas saturu, vienlaikus nezaudējot lasītājus, NYT noteica trīs prioritātes:

Lasītājs vienmēr pirmajā vietā

"Pašlaik NYT strādā 1550 reportieri 160 pasaules valstīs - tas ir galvenais resurss, tāpēc šajos cilvēkos tiek investēti līdzekļi. Otrs lielākais resurss - tehnoloģijas. Tās palīdz žurnālistiem stāstus padarīt interaktīvus, interesantus un lasītāju piesaistošus.

Šie cilvēki ir tie, kuri stāstīs to, kas patiesi ir svarīgs, un izmantos visus pieejamos līdzekļus, lai izdarītu to vislabākajā iespējamajā veidā," stāsta Hansone.

NYT "Journeys" vadītāja atklāj - nozīme ir ne tikai tam, kas tiek pateikts, bet arī kādā veidā, kādas emocijas tas izraisa. Kā piemēru Hansone min stāstu par otro lielāko ezeru Bolīvijā, kurš klimata pārmaiņu dēļ ir izžuvis.

"Pats stāsts ir saistošs un interesants, taču tieši video sākumā, kurš pat neparāda neko daudz, ir tas, kas uzdzen zosādu un liek lasīt tālāk."

Kvalitāte ir jāparāda

"Mūsu sauklis - patiesību uzzināt ir grūti, bet tas ir tā vērts!

Un patiesība ir vērtība arī lasītājiem, tāpēc mēs cenšamies parādīt, kā mēs līdz tai nonākam," skaidro Hansone.

"Piemēram, mums var būt it kā vienkāršs brīvdienu raksts par astoņiem burvīgiem pīrāgiem, kas garšo tikpat labi kā izskatās. Taču tajā ir ieguldīts liels darbs - mēs meklējam dažādas receptes, salīdzinām tās, pētām, kuri pīrāgi cilvēkiem garšojuši vislabāk, piesaistām pavārus un gatavojam. Tad nogaršojam, strīdamies, kurš ir gan gards, gan glīts, un sākam filmēšanu. Filmējot gatavošanas procesu, kaut kas piedeg, apgāžas, neizdodas - mēs sākam no sākuma atkal un atkal. Un tas viss, lai lasītājam parādītu, kā gatavot dažus lieliskus pīrāgus," stāsta Viktorija Hansone.

"Arī porcelāna krūzītēm, ko pārdodam ar "Times" logo, ir stāsts - krūzītes top kādā nelielā Ņujorkas porcelāna rūpnīcā, ir roku darbs un krāsa ir rūpīgi izvēlēta, lai cilvēkiem tā asociētos ar avīzi," atklāj Hansone.

Lietotāju iesaiste gan online, gan offline

"Lietotāju iesaiste ir grūtākais un laikietilpīgākais process, taču arī visaizraujošākais. Tieši šajā procesā dzimst jaunas idejas," stāsta Hansone. Viņa piebilst, ka online vidē vislielākā uzmanība tiek vērsta uz personīgu komunikāciju:

"Mēs lasītājam vēlamies nodrošināt dialoga tipa pieredzi.

Vienmēr jāatceras, ka caur NYT sarunājamies ar cilvēku - arī katram cilvēkam jābūt sajūtai, ka mēs uzrunājam tieši viņu, esam draudzīgi, atvērti un darām visu, lai viņa ziņu lasīšanas pieredzi padarītu neaizmirstamu."

"Bet mūsu komunikācija ar lasītāju nenotiek tikai caur ekrānu - mēs veidojam dažādas meistarklases un pasākumus, kur var satikties un iepazīties cilvēki ar vienojošām interesēm," saka Hansone. Sieviete arī norāda, ka seko līdzi lasītāju ieteikumiem un cenšas piedāvāt ko jaunu, izmantojot esošos resursus: "Tieši tā radās tieši NYT "Journeys" - ceļojumu katalogs, kur gida lomā iejūtas kāds no žurnālistiem. Reiz man kāda paziņa teica: "Ceļojumu žurnālists bija tik skaisti aprakstījis pilsētu, kurā dzīvoju, turklāt atradis vietas, par kurām es pat nezināju, - labprāt dotos kopīgā pastaigā ar viņu!" Tas nozīmē, ka tā varētu domāt arī citi lasītāji."

"Bet kā šīs idejas ieviest savā biznesā?"

"Rūpējies par klientu apkalpošanu, sagādā tiem kādu patīkamu pārsteigumu - grāmatu vai nozīmīti. Vienmēr sniedz nedaudz vairāk, nekā pircējs gaida. Gādā par kvalitāti un paskaidro to. Izej ārpus biroja telpām - tur atradīsi jaunu auditoriju. Un vienmēr stāsti stāstu - atrodi savu dinozaura kleitu," stāsta Hansone.