"Bloomberg": Putins varētu izmantot "Kazahstānas modeli", lai paliktu pie varas

Kazahstānas autokrāts Nursultans Nazarbajevs un Krievijas prezidents Vladimirs Putins

FOTO: AP/Scanpix

Kazahstānas autokrāts Nursultans Nazarbajevs šonedēļ negaidīti paziņoja par atkāpšanos pēc gandrīz 30 gadus ilgas valdīšanas, taču reāli varas grožus tā arī neatlaidīs. Vairāki Kremlim pietuvināti avoti uzskata, ka "Kazahstānas modelis" varētu kalpot par paraugu Vladimira Putina palikšanai pie varas, kad beigsies viņa kārtējais termiņš Krievijas prezidenta amatā, ziņo raidorganizācija "Bloomberg".

Taču atšķirībā no Nazarbajeva, Putina "varas nodošana" varētu novest pie cīņām dažādu Kremļa nometņu vidū, ko pagaidām kopā satur Putina režīms. Putina politiskais un personīgais risks šāda scenārija gadījumā ir augsts, norāda "Bloomberg".

Kremlī aktīvi apspriesta līdzīga varas rokāde kā Kazahstānā, atklāj bijušais Krievijas prezidenta administrācijas darbinieks Andrejs Koļadins. "Nazarbajeva scenārijs iet pie sirds politiskajai elitei - tā vēlas arbitru, kurš ietekmēs politiskos procesus pēc pēcteča stāšanās amatā," viņš skaidro.

78 gadus vecais Nazarbajevs šonedēļ nodeva prezidenta amatu uzticamam sabiedrotajam, pats paliekot Valsts drošības padomes vadītāja, Konstitucionālās padomes locekļa un valdošās partijas "Nur Otan" vadītāja amatā.

Nazabajeva vecākā meita tika ievēlēta Kazahstānas Senāta spīkera amatā.

Savukārt 66 gadus vecais Putins pērn tika pārvēlēts uz ceturto amata termiņu (uz vienu termiņu atvēlot posteni Dmitrijam Medvedevam), un viņa valdīšanas laiks tuvojas 20 gadu atzīmei. Lai arī Putina popularitātes reitingi krīt, viņš tik ļoti dominē Krievijas politikā un Kremļa sponsorētajos medijos, ka daudziem grūti iedomāties varas maiņu valstī.

Putina pašreizējais termiņš beigsies 2024.gadā. Viņš pagaidām nav izvirzījis pēcteci, lai gan vairākkārt sacījis, ka nerosinās grozījumus Krievijas konstitūcijā, lai paliktu pie varas. Krievijas likumi ļauj pildīt prezidenta pienākumus divus termiņus pēc kārtas, ko Putins apgāja, ļaujot Medvedevam "pasargāt viņa vietu", kamēr pats Putins bija valsts premjers. Putina valdīšanas laikā termiņa ilgums tika palielināts no četriem līdz sešiem gadiem.

Pagājušā gada decembrī Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins nāca klajā ar ierosinājumu par konstitucionālām reformām.

Trīs Kremlim pietuvināti avoti "Bloomberg" žurnālistiem apstiprināja, ka Krievijas valdošā elite vēlas, lai Putins paliek valsts prezidenta amatā tik ilgi, cik vien iespējams. Apspriesti tādi varianti kā spiediens uz Baltkrievijas apvienošanos ar Krieviju: tādā veidā izveidotos jauna valsts, kuru Putins varētu vadīt, apejot konstitucionālos ierobežojumus.

Nav vienošanās par konkrētu scenāriju, kā tas varētu notikt, apliecināja informācijas avoti, kuri vēlējās palikt anonīmi.

Taču pat tādā gadījumā "Putins nevar palikt pie varas mūžīgi - viņš ir mirstīgs", norāda socioloģe Olga Krištanovska no Maskavas Valsts biznesa vadības universitātes.

"Ja viņš nesagatavosies pārejai, tas slikti beigsies. Visi ķersies viens otram pie rīkles," prognozē socioloģe.

Maskavas politiskie analītiķi iezīmē vēl kādu citu iespējamo scenāriju - nozīmīgu prezidenta amata funkciju nodošanu Drošības padomei vai Valsts padomei, kuras abas vada Putins. Pēc Kremļa pamešanas viņš varētu ar to palīdzību ietekmēt politiskos procesus Krievijā.

Kremlis rūpīgi sekos līdzi tam, cik daudz varas Kazahstānā saglabās Nazarbajevs un kādā veidā politiskā ietekme tiks sadalīta, uzskata Maskavas Kārnegī centra analītiķis Aleksandrs Baunovs. Krievijā un Kazahstānā ir "līdzīga ekonomiskā struktūra un autoritārisma paveids", viņš piebilst.

Tomēr pastāv šaubas, vai karojošās nometnes Krievijas politiskajā elitē turpinās cienīt Putinu pēc prezidenta pilnvaru nolikšanas, pauž Kremļa politiskais konsultants Sergejs Markovs. Varbūt kazahi ļaus Nazabajevam saglabāt "viedā skolotāja" pozīciju, bet "Putina gadījumā - ja viņš aizies, viņam uzreiz tiks mesti izaicinājumi", saka Markovs.

Maskavā dzīvojošais politologs Arkādijs Dubnovs norāda, ka Kazahstānas stratēģiju Krievijā nebūs iespējams atkārtot, jo Krievijas politiskā sistēma ir daudz sarežģītāka.

Diez vai Putins sekos Nazarbajeva piemēram, iekārtojot savus bērnus vadošos amatos. Baltkrievijas pretestība pret apvienošanos ar Krieviju apgrūtinās šīs iespējamās stratēģijas īstenošanu. 

Šajā termiņā spiediens uz Putinu pieaug - viņš gribēs saglabāt savu politisko leģitimitāti, izvirzot pēcteci, vienlaikus turpinot kontrolēt politisko sistēmu, ko pats izveidojis gandrīz 20 gadu laikā.

"Putins var tikai apskaust" Nazarbajevu, norāda Dubnovs. "Viņa gadījumā tas nestrādās," uzskata politologs.

Uz augšu