Lielo pilsētu asociācija Nemiro pauž bažas par pašvaldību uzņēmumu darbības ierobežošanu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) ir pauduši savas bažas par grozījumiem Konkurences likumā, kas skar pašvaldību kapitālsabiedrību darbību, aģentūrai LETA pavēstīja LLPA mediju konsultants Kaspars Līcītis.

Saruna ar Nemio notikusi tikšanās laikā trešdien, kurā LLPA biedriem bijusi iespēja iztaujāt ministru.

Līcītis norādīja, ka Nemiro LLPA biedriem uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija (EM) aktīvi strādā pie jaunas pieejas Latvijas tēla popularizēšanai un tūrisma attīstībai reģionos. LLPA biedri pozitīvi novērtēja ministrijas iniciatīvu, taču pauda bažas par gaidāmajiem grozījumiem Konkurences likumā, kas ierobežos pašvaldību uzņēmējdarbības aktivitātes, tostarp tūrisma informācijas centru darbību.

"Nav pareizi, ka grozījumi tiesību aktos tiek ierosināti, balstoties uz neveiksmīgas saimniekošanas piemēriem atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Rīgā. Daudzviet Latvijā pašvaldību kapitālsabiedrības sniedz pakalpojumus, ko nevēlas vai nespēj sniegt privātie uzņēmēji. Turklāt tieši pašvaldību uzņēmumi ir tie, kas godprātīgi maksā visus nodokļus," uzsvēra LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

LLPA biedri aicināja ekonomikas ministru rūpīgi sekot, lai ministrijas pārraudzītā Konkurences padome godprātīgi veiktu uzdevumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci un nevērstos pret pašvaldībām nepamatoti.

Savukārt Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama aģentūrai LETA norādīja, ka "Konkurences likuma grozījumu tapšanas laikā Konkurences padome jau ne reizi vien ir skaidrojusi gan LLPA, gan Valaiņa kungam personīgi, ko paredz un ko neparedz šie grozījumi". Ābramai esot grūti saprast, vai tā tiešām ir neizpratne vai apzināta vēlme pa savam interpretēt grozījumu būtību, lai attaisnotu nepiekāpīgo to noliegšanu vairāku gadu garumā.

Ābrama izcēla, ka minētie grozījumi neliegs publiskām personām dibināt savas kapitālsabiedrības. Šo grozījumu mērķis esot nepieļaut nepamatotu diskrimināciju, priekšrocību piešķiršanu, konkurences neitralitātes neievērošanu publisku personu darbībā.

"Tāpat varu apliecināt, ka Konkurences padome vienmēr ir godprātīgi pildījusi savus pamatuzdevumus - veicināt brīvu un godīgu konkurenci visas sabiedrības interesēs, novērst konkurences kropļojumus. Ja Valaiņa kungam šķiet citādi, tad nesaprotu, kāpēc viņš joprojām nav izmantojis mūsu piedāvāto iespēju tikties un saņemt atbildes uz viņam tik ilgstoši neskaidriem jautājumiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jau vairāk nekā mēnesi no Valaiņa kunga gaidām atbildi par konkrētiem gadījumiem, kad Konkurences padome izmantota kā instruments negodprātīgu uzņēmēju rīcībā," uzvēra Ābrama.

LLPA pārstāvis arī norādīja, ka tikšanās laikā tika apspriests plašs jautājumi klāsts, tostarp tūrisma attīstība, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, IT speciālistu sagatavošana reģionos, Eiropas Savienības (ES) fondu apguve un citas aktualitātes. Ministrs pavēstīja par progresu būvniecības sistēmas sakārtošanā, tostarp par "klusēšanas - piekrišanas" principa ieviešanu būvprojektu saskaņošanā, darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvniecībā, starptautisko standartu tulkošanu un lētākā piedāvājuma principa aizstāšanu ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu valsts un pašvaldību iepirkumos.

Sarunā ar ministru LLPA biedri pauda bažas par OIK atcelšanas plānu ietekmi uz siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifiem. Ministrs apliecināja, ka "straujas kustības" šajā virzienā netikšot veiktas.

Otrs būtisks jautājums, kas uztrauca LLPA biedrus, bija no 2019.gada valsts budžeta apspriešanas izņemtie likuma grozījumi par valsts palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tie paredz valstij vai pašvaldībām sniegt atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai. Ir iecerēts, ka pašvaldība varēs sniegt galvojumu savas kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei, saistībā iekļaujot 75% no galvotās aizņēmuma summas. Nemiro apliecināja, ka turpmāk šis likumprojekts tiks skatīts ārpus 2019.gada budžeta un šī ir viena no būtiskām ministrijas prioritātēm.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu