Dieva dēls patiesībā nebija Jēzus (56)

Jēzus īstais vārds

Protams, nedz angļu, nedz spāņu valoda vēl neeksistēja reālā Jēzus dzīves laikā vai tad, kad tika sarakstīta Jaunā Derība.

Jēzus un viņa sekotāji visi bija ebreji, tāpēc viņiem bija ebreju vārdi, neskatoties uz to, ka viņi visi, visticamāk, runāja aramiešu valodā. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka Jēzus īstais vārds bija Ješua – tajā laikā un reģionā plaši sastopams ebreju vārds.

Patiesībā arheologi pat ir atraduši šo vārdu iegravētu uz 71 kapenes sienas Izraēlā. Visas apbedījuma vietas ir izveidotas laikā, kad varētu būt dzīvojis Jēzus. Rodas jautājums – kāpēc, ja apkārt bija tik daudz Ješuas, Dieva dēls tika nodēvēts pilnīgi unikālā vārdā?

Pazudis tulkojumā

Ņemot vērā, ka ne visās valodās ir vienas un tās pašas skaņas, cilvēki vēsturiski ir pielāgojuši savus vārdus dažādām valodām. Arī modernajās valodās Jēzus vārds netiek izrunāts vienādi. Angļu valodā tas tiek izrunāts ar sākuma līdzskani “dž”, bet spāņu valodā ar “h”. Līdzīga veida transliterācija arī noveda pie “Ješua” evolūcijas līdz modernajam “Jēzus”.

Jaunā Derība oriģināli tika sarakstīta sengrieķu valodā, kad tika lietots ne vien no ebreju valodas pilnīgi atšķirīgs alfabēts, bet arī pietrūka “š” skaņas, kas vajadzīga, lai izrunātu Ješua. Tāpēc tās autori nolēma “š” vietā lietot grieķu “s”, bet vārda beigās pievienoja “s”, lai tas būtu vīriešu dzimtē.

Kad Bībele no sengrieķu valodas tika iztulkota latīņu valodā, “Jeshua” pilnībā pārveidojās uz “Iesus”.

Jāņa evaņģēlijā 19:20 rakstīts, ka Pilāts uz krusta, pie kura bija piesists Jēzus, piestiprināja plāksnīti ar uzrakstu “Jēzus Nācarietis, jūdu ķēniņš”. Uzraksts bija trīs valodās: ebreju, grieķu un latīņu. Mūsdienās mēs galvenokārt pazīstam un lietojam latīņu INRI jeb “Iesus Nazarenus Rex Iudaeorum”.

Ņemot vērā, ka latīņu valoda katoļu baznīcā bija dominējošā valoda, Ješua latīņu versija kļuva vispārpieņemta visā Eiropā.