/nginx/o/2019/04/04/11923049t1hff5f.jpg)
Pieauguši pasaules valstu parādi visā pasaulē, un jaunākās tendences liecina, ka valstu parādsaistības tikai turpinās pieaugt. Vairākas Āfrikas valstis ir tik dziļos parādos, ka tās vienkārši ir pārtraukušas kaut ko darīt, lai atbrīvotos no tiem, vēsta "Deutsche Welle".
"Parādu ziņojums 2019" ("Debt Report 2019") trešdien tika publicēts Berlīnē, un tas iezīmē ļoti drūmu ainu. Ziņojumā teikts, ka zemās procentu likmes un lētie kredīti motivē nabadzīgākas valstis aizņemties lielus kredītus, tādējādi nokļūstot parādu jūgā, no kura, visticamāk, nekad neizdosies izkļūt.
Pētījumā aplūkotas 154 pasaules valstis, no kurām 122 tiek vērtētas kā "kritiskā stāvoklī". Organizācija "Jubilee", kas veikusi pētījumu, aicinājusi rīkoties, lai nepieļautu nabadzīgāko valstu bankrotu - vai nu atliekot saistību atmaksu līdz brīdim, kad uzlabosies apstākļi, vai vispār norakstot parādus.
Tiek norādīts, ka Mozambika ir piemērs, kas notiek ar valsti, ja tās kredīti sasniedz "katastrofālus apmērus". Martā Mozambiku skāra plaši plūdi, kas ietekmējuši 1,85 miljonus cilvēku, tomēr valstij nav līdzekļu, ar ko cietušajiem palīdzēt.
Tādas Āzijas valstis kā Mongolija un Butāna, kā arī dažas valstis Tuvajos Austrumos, piemēram, Bahreina un Libāna, arī izceļas ar lieliem parādiem.
Vislielāko parādu krīzi piedzīvo Āfrikas valstis.
Gandrīz katra Āfrikas valsts ir ar lieliem parādiem, un situācija vairākās valstīs tiek vērtēta kā ļoti kritiska. Angola, Gambija, Eritreja, Santome un Prinsipi, Somālija, Dienvidsudāna ir tik dziļos parādos, ka šīs valstis vienkārši vairs necenšas neko darīt, lai tos mazinātu. Lai arī šajās valstīs pie varas ir izteikti korumpēti režīmi, tas liecina arī par aizdevēju sava veida bezatbildību.
Viens no lielākajiem aizdevējiem pasaulē ir Ķīna, kas nereti tiek kritizēta par finansiālo slazdu veidošanu. Laika posmā no 2000. līdz 2017. gadam Ķīna ir izdevusi kredītus Āfrikas valstīm 143 miljardu eiro vērtībā. Daļu no tiem Ķīna ir arī norakstījusi.
Ziņojumā teikts, ka lielu problēmu rada Pasaules Bankas un Eiropas Attīstības fondu aizdošanas politika, kad nereti netiek izvērtēts, vai aizņēmējvalsts spēs atdot kredītu.
Visbiežāk tieši vienkāršie valsts iedzīvotāji vissmagāk izjūt sekas, kad valsts paliek parādā. "Kad liela daļa valsts budžeta tiek novirzīta valsts parāda dzēšanai, valdībai kļūst neiespējami apmierināt pilsoņu vajadzības - no tā bieži vien cieš tādas nozares kā veselības aprūpe un izglītība," norāda organizācijas "Miseror" pārstāvis Klauss Šilders.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)