:format(webp)/nginx/o/2019/04/05/11926566t1h0ca4.jpg)
Neregulāras, ņirbošas formas, ārpuspasaulīgas sejas, deformēti ķermeņa locekļi – visas no šāda veida halucinācijām, šķiet, ir vizuālās sistēmas pārslodzes rezultāts. Tomēr jaunā pētījumā zinātnieki izvirzījuši hipotēzi, ka halucinācijas patiesībā rodas tieši vizuālās sistēmas vājināšanās dēļ.
Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell Reports”, tika veikts ar laboratorijas pelēm, tāpēc tas ir tikai pirmais solis sapratnē, kā veidojas halucinācijas. Izskatās, ka halucinogēnās narkotikas peļu smadzeņu primāro vizuālo reģionu ieved tādā kā vājā, haotiskā stāvoklī, kad neironi signalizē gausi un savādā ritmā.
Savukārt, ja no šā smadzeņu reģiona vairs nenāk pietiekami daudz informācijas, smadzenes pašas sāk aizpildīt tukšās vietas.
“Smadzenes, iespējams, sāk daudzas lietas interpretēt savā veidā, radot cilvēkam halucinācijas,” izdevumam “Live Science” skaidroja pētnieks Kriss Niels.
Pagaidām tā, protams, ir tikai hipotēze. Neils ar kolēģiem pētījumā īpaši pievērsās atsevišķa smadzeņu receptora – serotīna 2A – lomas vizuālajā sistēmā izpētei. Šis receptors spēlē nozīmīgu lomi lietu uztverē, un tādas halucinogēnās vielas kā LSD un psilocibīns, kas ir psihoaktīvā vieta maģiskajās sēnēs, iedarbojas tieši uz šiem receptoriem. Turklāt šie receptori ir arī to halucināciju pamatā, kuras piedzīvo cilvēki ar šizofrēniju.
Pētījuma praktiskajā daļā zinātnieki pelēm deva halucinogēno narkotiku DOI, kas jau sen tiek izmantota eksperimentos ar dzīvniekiem. Pēc tam pelēm uz datora ekrāna tika rādītas dažādas ģeometriskās formas, piemēram, horizontālas un vertikālas līnijas, kamēr pētnieki novēroja neironu aktivitāti peļu smadzenēs.
Salīdzinot ar tām pelēm, kurām narkotikas netika dotas, šo peļu neironu aktivitāte primārajā vizuālajā smadzeņu reģionā bija ievērojami vājāka. Šis smadzeņu reģions ir pirmais, kurš saņem informāciju no acīm.
“Lai arī neironu aktivitāte bija palēnināta, informācijas plūsma smadzenēs nemainījās,” teica Neils.
Ļoti savādi bija arī tas, ka pelēm, kuras iepriekš tika mācītas atpazīt horizontālas un vertikālas līnijas, narkotikas smadzenēs izraisīja lielāku efektu.
“Protams, mēs nezinām, vai pelēm rādījās halucinācijas, tāpēc ir tik grūti iedomāties, kā tas viss notiek cilvēkos. Tomēr pamats nākotnes pētījumiem ir likts,” atzina Neils.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)