2009. gads. Par Rīgas mēru tiek ievēlēts 33 gadus vecais Nils Ušakovs, kas plašāk pazīstams kā apvienības "Saskaņas centrs" (SC) līderis. Desmit gadus vēlāk Ušakovs tiek atstādināts no amata; atstādināšanas iemesls - sistemātiskie pārkāpumi galvaspilsētas pārvaldībā un uzņēmumu vadībā. Portāls TVNET piedāvā ieskatu notikumos, kas vismaz pagaidām pielikuši punktu Ušakova desmitgadei.
Galerija: 10 gadi mēra krēslā
2009. gadā 33 gadus vecais Nils Ušakovs kļūst par Rīgas mēru - par viņu savu balsi atdeva 37 deputāti. Par otru šā amata kandidātu - Ģirtu Valdi Kristovski - nobalsoja 21 deputāts.
Ušakovs izglītību ieguvis gan Latvijā, gan Dānijā - ekonomikas bakalaura grāds saņemts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, bet maģistra grāds ekonomikā Dienviddānijas universitātē Sociālo zinātņu fakultātē.
Ušakova darba pieredze saistīta ar medijiem: viņš strādājis gan Krievijas telekanālā "NTV", gan Latvijas Televīzijā, gan laikrakstos "Respublika" un "Telegraf".
Ušakovs politsko pieredzi ieguvis Saeimā - 2006.gadā Ušakovs tika ievēlēts par 9.Saeimas deputātu no SC saraksta, bet 2009.gadā tika ievēlēts par vadītāju Saeimas parlamentārās sadarbības grupai ar Krievijas Valsts domi.
2005.gadā Ušakovs iestājās Tautas saskaņas partijā, bet vēlāk tika ievēlēts par SC priekšsēdētāju.
2013. gadā Ušakovs otro reizi tiek ievēlēts par Rīgas domes vadītāju. Šoreiz Ušakovu atbalstīja 39 deputāti. Rīgas mēra amatam bija izvirzīta arī nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» - «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK pārstāve Baiba Broka. Par viņu nobalsoja 20 deputāti.
Tajā pašā dienā Rīgas domes vicemēra amatā tika ievēlēts Andris Ameriks, kurš bija vienīgais kandidāts uz vicemēra posteni. Ameriks tika ievēlēts vicemēra amatā ar 38 balsīm, pret tika nodotas 22 balsis.
"Ušakova desmitgade" iezīmējas ar vairākiem skaļiem skandāliem. Viens no pirmajiem notikumiem, kas izraisīja plašāku sabiedrības rezonansi un lika apšaubīt Ušakova piemērotību mēra amatam, bija mēra uzvedība diskusijās par pašvaldības budžetu 2009.gadā.
Mērs un Ainārs Šlesers nekautrējās diskusiju laikā apspriest, kas uzklāts uz zviedru galda, kā arī nolamāt savu kolēģi Bogdanovu ar necenzētiem vārdiem. Mērs gan vēlāk savu uzvedību skaidrojis "ar nogurumu".
Desmit gadu garumā Ušakovam vairākkārt nācies izturēt uzticības balsojumus, no kuriem pēdējo opozīcija virzīja saistībā ar pašvaldības uzņēmuma "Rīgas Satiksmes" krimināllietu.
Pērnā gada izskaņā KNAB izmeklēšana atklāja rūpīgi izplānotu, sistēmisku un ilgstošu korupciju “Rīgas satiksmē” - izrādījās, ka katrs Rīgai piegādātais trolejbuss, autobuss, tramvajs rīdziniekiem izmaksājis par 5 līdz 7 procentiem dārgāk, jo tie samaksāti kukuļos.
Shēma pamatā darbojās šādi - vispirms ar ārzemju ražotāju bija jāpanāk vienošanās par sadārdzinātu līgumu. Kad nauda iemaksāta un sabiedriskais transports jau ripoja Rīgas ielās, starpība ražotājam bija jāmaksā ar "Rīgas satiksmi" saistītai privātfirmai, kas transportam sniedz garantijas remontu. Šī firma tālāk naudu skaitīja caur fiktīviem uzņēmumiem par neesošiem pakalpojumiem, un galā kukulis tika sadalīts.
Rīgas satiksmes skandāls pamatīgi sašūpoja Ušakova krēslu - gan viņa dzīvesvietā, gan domē tika veikta kratīšana, un KNAB sāka izmeklēšanu. Tiesa, KNAB ir atzinis, ka Ušakovam nevienā no KNAB izmeklētajām krimināllietām nav piemērots procesuālais statuss.
Saskaņā ar likumu procesuālais statuss ir aizdomās turētais, persona, pret kuru sākts kriminālprocess, apsūdzētais vai liecinieks.
VIDEO: Ušakova komentāri par KNAB kratīšanu viņa dzīvesvietā
"Rīgas satiksmes" skandāla laikā Ušakovs nāca klajā ar negaidītu paziņojumu par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai gan iepriekš kandidēšanu šajās vēlēšanās vairākkārt bija noliedzis.
TVNET aptaujātie eksperti atzina, ka Ušakova lēmums kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās skaidrojams ar vēlmi bēgt no Rīgas.
"Dalība Eiroparlamenta vēlēšanās izskatās pēc Ušakova un Amerika bēgšanas no Rīgas," sacīja žurnāliste Inga Spriņģe, piebilstot, ka to pierāda divas lietas: Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktā izmeklēšana "Rīgas Satiksmē" un partijas "Saskaņa" apziņa, ka lēnām, bet nenovēršami tuvojas tās noriets. "Ir bijušas vairākas zīmes, kas iepriekš vēstījušas par "Saskaņas" popularitātes samazināšanos, un tagad to pastiprina tādi faktori kā ielu sliktais stāvoklis, ko ar uzpirktiem medijiem nenoslēpsi," uzsvēra Spriņģe.
5. aprīlī stājās spēkā VARAM vadītāja Jura Pūces lēmums atstādināt Ušakovu no Rīgas mēra amata.
Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz "Rīgas satiksmes" finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.
Tikmēr Ušakovs visus pārmetumus noraida, uzsverot, ka Pūces parakstītais lēmums ir juridiski nekvalitatīvs un ka taisnību meklēs tiesā. Kamēr Ušakovs no amata ir atstādināts, viņa pienākumus pildīs nule ievēlētais Rīgas vicemērs Oļegs Burovs.
Galerija: Ušakovs sniedz komentārus par savu atstādināšanu no amata
Video: Ušakova komentārs par atstādināšanu
