Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārsūdz spriedumu 1991.gada 13.janvāra lietā, pieprasot stingrākus sodus

FOTO: Reuters/ScanPix

Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārsūdzējusi marta nogalē pasludināto Viļņas apgabaltiesas spriedumu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietā, jo uzskata, ka notiesātajiem piespriesti pārāk viegli sodi, ņemot vērā izdarīto noziegumu smagumu.

"Prokurori, izanalizējot Viļņas apgabaltiesas 27.marta spriedumā izklāstītos motīvus, tiem nepiekrīt un uzskata, ka tiesa piespriedusi pārāk vieglus sodus, nepareizi piemērojusi kriminālkodeksa (...) noteikumus un nepareizi atrisinājusi civilprasību," teikts otrdien izplatītajā Ģenerālprokuratūras paziņojumā.

Prokuroru vērtējumā tiesnešu kolēģija, nosakot sodus septiņiem notiesātajiem, nav ņēmusi vērā viņu lomu noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos.

Prokurori nepiekrīt arī tiesas lēmumam dažiem notiesātajiem par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem piespriest sodus, kas vieglāki par likumā paredzētajiem minimālajiem cietumsodiem, pamatojoties uz kriminālkodeksā paredzēto izņēmumu, kas nosaka, ka tiesa var "pamatoti noteikt vieglāku sodu, ja [attiecīgā] panta sankcijās paredzētā soda piespriešana nepārprotami pārkāptu taisnīguma principu".

Kā uzskata prokurori, tiesa šai lietā nepareizi risinājusi arī civilprasības jautājumu. Proti, tiesa norādījusi, ka prasību šai lietā nevar risināt, jo lietā nav izvirzītas apsūdzības īpašuma iznīcināšanā un/vai bojāšanā un īpašuma izlaupīšanā no ieņemtajām telpām.

Prokuratūra savukārt norāda, ka civilprasības šai lietā iesniegtas nevis par īpašuma iznīcināšanu vai bojāšanu, bet par "nelikumīgām militārām darbībām un to sekām - cilvēku nogalināšanu un smagu miesas bojājumu nodarīšanu", par ko Lietuvas valsts 13.janvāra traģēdijas upuru piederīgajiem un brīvības aizstāvjiem maksājusi kompensācijas.

Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa 27.martā atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu.

Starp lietā apsūdzētajiem bija augstas toreizējās Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, VDK un to militarizēto struktūrvienību amatpersonas. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, bijušie padomju virsnieki Jurijs Meļs un Genadijs Ivanovs, jo pārējie apsūdzētie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesas zālē pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Notiesātajiem šai lietā piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem, tai skaitā 94 gadus vecajam Jazovam aizmuguriski piespriests desmit gadu, Ushopčikam - 14 gadu un Golovatovam - 12 gadu ieslodzījums.

Piespriestos sodus Viļņas apgabaltiesa pamatoja ar starptautiskajām tiesībām, Lietuvas Konstitucionālās tiesas lēmumiem un Lietuvas kriminālkodeksu, norādot, ka no starptautisko tiesību viedokļa Lietuvas Republika bija okupēta valsts un padomju militārpersonu darbība 1991.gada janvārī atbilst starptautiskajās tiesībās noteiktajiem kara noziegumu kritērijiem. Tiesa uzsvēra, ka, plānojot civilo objektu ieņemšanu, plānoti cilvēku upuri un civilpersonu slepkavības militārās operācijas laikā nav uzskatāmas par nejaušiem noziegumiem, bet "konsekventu, iepriekš izplānotu un paredzētu daļu no plaša mēroga un sistemātiska uzbrukuma mierīgajiem iedzīvotājiem, īstenojot Padomju Savienības un tās partijas organizācijas - Komunistiskās partijas - politiku, kuras nolūks bija saglabāt Lietuvas atrašanos Padomju Savienības sastāvā".

Lietā izvirzītā prasība pārsniedz 11,3 miljonus eiro. Pērn maijā prokurori, sakot galavārdu savās apsūdzībās, norādīja, ka ārvalstīs dzīvojošajiem apsūdzētājiem ir jāatlīdzina civilprasība, kas ietver izdevumus par cietušo ārstēšanu, upuru apbedīšanu, memoriālu celtniecību, kā arī pabalstus bojāgājušo bērniem, kaitējumu par nolaupītajām mantām un ieņemtajām ēkām un citas izmaksas.

Viļņas apgabaltiesas savā spriedumā konstatēja, ka Padomju Savienības juridiskā mantiniece ir Krievija un kaitējuma atlīdzība ir starpvalstu sarunu objekts. Tiesa arī noraidīja 13.janvāra traģēdijas upura dēla Roberta Povilaiša prasību par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 120 000 eiro apmērā, norādot, ka tobrīd nav bijis tādas tiesību normas, kas reglamentētu morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Krievija šomēnes paziņoja, ka sākusi izmeklēšanu pret četriem Lietuvas tiesnešiem 13.janvāra lietā, apsūdzot viņus "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā". Vēl pirms tam, jau marta vidū, Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka neklātienē izvirzījusi apsūdzības par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu" bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapšinskam.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Uz augšu