Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) platjoslas interneta projekta pārtraukšanai patlaban nav pamata, un tā realizācija tiks turpināta, pastāstīja LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine.
LVRTC: Platjoslas interneta projekts netiks pārtraukts apturētā finansējuma dēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa sacīja, ka pēc Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CLFA) lēmuma apturēt projekta Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, LVRTC gatavo aģentūras pieprasīto informāciju, lai atjaunotu tā finansējumu.
Sprugaine skaidroja - kamēr nav saņemta CFLA atbilde, ir pāragri spriest par iespējām projektu finansēt no LVRTC rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem. Tāpat viņa uzsvēra, ka nav pamata pārtraukt projekta realizāciju, tomēr argumentētus lēmumus LVRTC valde varēs pieņemt tikai pēc CFLA lēmuma saņemšanas.
"Ticam, ka pats projekts pēc būtības ir nepieciešams un tas ir jārealizē: ilgtermiņā tam būs būtiska nozīme ne tikai 5G attīstībai, bet arī pozitīva ietekme uz valsts ekonomiku un reģionu attīstību," teica Sprugaine.
Vienlaikus viņa norādīja, ka platjoslas interneta projekts norit divās kārtās. Pirmā kārta tika īstenota laikā no 2012. līdz 2015.gadam, un tās laikā visā valsts teritorijā tika izbūvēti 1813 kilometri optiskā tīkla, no kuriem Vidzemē bija 637 kilometri, Kurzemē - 350 kilometri, Latgalē - 483 kilometri, Zemgalē - 343 kilometri.
Projekta otrās kārtas laikā paredzēts izbūvēt 2000 kilometrus. Sprugaine sacīja, ka projekta būvniecības darbi sākās 2018.gada pavasarī, pēc tam, kad tika pabeigta trases un punktu saskaņošana ar uzraugošajām iestādēm un nozares uzņēmumiem. No paredzētajiem 2000 kilometriem patlaban izbūvēti apmēram 555 kilometri optiskā tīkla, no kuriem Vidzemē izbūvēti - 18 kilometri, Kurzemē - 155 kilometri, Latgalē - 240 kilometri, Zemgalē - 142 kilometri.
Viņa piebilda, ka no otrās kārtas laikā plānotā ir saskaņoti 45 projekti un sākti būvniecības darbi apmēram 932 kilometri dažādos posmos.
LETA jau ziņoja, ka LVRTC valdes nomaiņa ir saistīta ar 50 miljonus eiro vērto platjoslas interneta projektu, kuram par ES fondu finansējumu atbildīgā aģentūra - CFLA - apturējusi maksājumus.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka maksājumi projektam apturēti, jo ir gan neskaidrības projekta mērķu izpildē, gan iekšējie konflikti starp projekta īstenotājiem. Projekta mērķis ir uzbūvēt jaudīgus kabeļus no novadu pilsētām līdz apdzīvotām vietām un katram Latvijas iedzīvotājam nodrošināt pieeju labam internetam. Tagad norit projekta otrā kārta, kurai par 2,5 miljoniem eiro piesaistīja pilnsabiedrību, kas sastāv no uzņēmumiem "Corporate consulting" un "Divpunkts".
Šogad vairākas valsts iestādes, tostarp Satiksmes ministrija, saņēmušas "Corporate consulting" īpašnieka Aigara Cerusa sūdzību, kurā apgalvots, ka pirms diviem gadiem sadarbību ar "Divpunkts" viņam esot uzspiedis nu jau amatu pametušais LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Bokta apgalvo, ka iepirkumu nav ietekmējis: "Absolūts blefs un nepatiesa informācija." To, ka "Divpunkts" būtu bijis sarunāts un no LVRTC puses uzspiests partneris, noliedzis arī tā vienīgais īpašnieks un vadītājs Valentīns Giņko.
Ceruss apgalvo, ka LVRTC un Giņko koordinētu darbību dēļ nav saņēmis 100 000 eiro par padarītu darbu, savukārt Giņko apgalvo, ka Ceruss neiesniedz dokumentus, kas pierāda, ka darbi tiešām veikti. Savstarpējās sūdzības tagad nonākušas policijā, un tur sākta pārbaude.
Tikmēr par ES finansējumu atbildīgā CFLA visam platjoslas interneta projektam apturējusi maksājumus. Maksājumi apturēti pēc sūdzības saņemšanas.
Kopš rudens CFLA nesaņemot pārliecinošus skaidrojumus, kāpēc interneta piekļuves punkti izbūvēti konkrētajās vietās un kāpēc bieži vien izmantota visdārgākā tehnoloģija. "LVRTC nespēj izstāstīt, kāpēc konkrētā vietā ir nepieciešams konkrēts interneta piekļuves punkts. Ir izstrādāta metodika, bet pēc šīs metodikas nevaram izsekot to, kurā vietā īsti šis punkts ir jārok un kāpēc. Mēs sagaidām pamatojošos dokumentus," izteicies CFLA direktors Mārtiņš Brencis.
Tieši šie notikumi noveduši pie LVRTC valdes aiziešanas. Iespējams, ka tuvākajā laikā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pats bija plānojis valdi atlaist, bet LVRTC vadība politiķi apsteidza un atkāpās pati.