Cik krāsainas olas Lieldienās tiek liktas galdā, tik raibas ir arī šo svētku tradīcijas visapkārt pasaulei. Daudzviet Spānijā Lieldienu laikā manāmi spicās kapucēs tērpti cilvēki - lai arī dažiem vērotājiem varētu rasties asociācijas ar kādu rasistisku kustību ASV, Spānijā šādi ģērbjas reliģiskās brālības, kuru saknes stiepjas viduslaikos.
Svētajā nedēļā Spānijā notiek grēku nožēlošanas gājieni, kuros reliģisko brālību locekļi parasti dodas no savas baznīcas uz pilsētas katedrāli.
Dalībnieki ir ģērbušies vienādos kapirotos - garos apmetņos ar jostu un kapuci, kas neaizklātas atstāj tikai acis.
Viduslaikos šādas kapuces bija jāvalkā cilvēkiem, ko par vainīgiem kādā noziegumā uzskatīja Spānijas inkvizīcija. Noziedzniekiem bija jāstaigā ar šo kauna zīmi, un viņus izsmēja un kaunināja garāmgājēji. Kad inkvizīcija tika likvidēta, kapuces kā soda un grēku nožēlas simbolu pārņēma katoļu brālības.
Sievietes bieži tērpjas mantiljā - melnā mežģīņu plīvurā, kas galvai piestiprināts pakauša daļā.
Spānijas pilsētā Alikantē pagājušogad tika izdotas mantiljas etiķetes vadlīnijas, nosakot, ka Lieldienu gājienos nav vietas sarkanai lūpu krāsai un svārkiem garumā virs ceļa.
Procesijas priekšgalā vienmēr tiek nests krusts. Dažkārt gājiena dalībnieki nes arī reliģiskas statujas, ziedus un sveces.
Liela loma šajā rituālā ir arī mūzikai, jo dalībnieki parasti gādā par to, lai gājieni noritētu reliģiskās mūzikas pavadībā, norāda portāls "The Local".
Viskrāšņākie gājieni notiek Andalūzijā, kur flamenko mantojums saplūst ar Lieldienu tradīcijām, raksta "The Local". Seviljā un Malagā notiekošie svētku gājieni ik gadu pulcē daudzus tūristus.
