Lai risinātu darbaspēka trūkumu valstī, rosina ieviest iestājeksāmenu vidusskolā

FOTO: EPA/Scanpix

Lai turpmākajos gados risinātu darbaspēka trūkumu valstī, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) rosina ieviest iestājeksāmenu vidusskolā.

Ar šādu priekšlikumu šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē klajā nāca LTRK profesionālās izglītības komitejas pārstāvis, biznesa augstskolas "Turība" rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis.

Apakškomisijas sēdē notika diskusija par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle prezentēja Latvijas darba tirgus attīstības tendences un izaicinājumus laika posmā līdz 2025.gadam, kas iezīmē būtisku darbaspēka iztrūkumu, kam ir vidējā profesionālā izglītība.

Zīle norādīja, ka vidējā termiņā var veidoties darbaspēka iztrūkums ar vidējo profesionālo izglītību aptuveni 31 000 cilvēku, pie tam iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā.

"Joprojām vairāk nekā 2/5 no jauniešiem darba tirgū nonāk ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, savukārt šāda darbaspēka pieprasījums darba tirgū nākamajos gados strauji samazināsies. Pašlaik vairāk nekā 85 000 jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem bija pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē to īpatsvars varētu samazināties. Ir jāmeklē iespējas, kā šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū," teica Zīle.

Baumanis uzsvēra, ka pēdējos desmit gados valstī ir izteikta tendence, ka vecāku ietekmes dēļ jaunieši pēc pamatskolas paliek vidusskolā un bieži vien pēc tās absolvēšanas neturpina ne studijas augstskolā, ne iegūst profesiju profesionālās izglītības iestādēs.

"Mums ir nopietni jādomā, kā rast risinājumu šai ilgstoši nerisinātajai problēmai. Valsts resursu ekonomēšanas nolūkā viņš ieteica ieviest iestājeksāmenus vidusskolā, ņemot vērā 9.klases noslēguma eksāmenu rezultātus, vai arī rīkojot iestājeksāmenus, lai skolēni masveidā nepaliktu vidusskolās, bet iegūtu profesiju un sāktu darba gaitas," pauda Baumanis.

IZM parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) pauda cerību, ka vidējās vispārējās izglītības topošais izglītības standarts, kas paredz iespēju vidusskolēniem izvēlēties vidējās izglītības programmu atbilstoši savām spējām un interesēm, risinās šo jautājumu un mācības vidusskolā izvēlēsies šaurāks loks jauniešu.

Uz augšu