Konceptuāli atbalsta ideju par skaidras naudas virs 10 000 eiro deklarēšanu uz robežas

Likuma grozījumi paredz, ka fiziska persona, kas, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijā vai izved no Latvijas skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma būs jāaizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapa, kā arī ar parakstu jāapliecina sniegto ziņu patiesums.

No likumprojekta izriet, ka skaidras naudas deklarācijas veidlapā būs jānorāda informācija par naudas īpašnieku un tās saņēmēju, kā arī skaidrās naudas summa un veids, tās izcelsme un izmantošanas nolūks, kā arī informācija par transporta veidu un maršrutu.

Ja skaidras naudas deklarācijas veidlapā norādītā informācija būs nepatiesa vai nepilnīga, tiks uzskatīts, ka skaidras naudas deklarēšanas pienākums nav izpildīts. Turklāt šādā gadījumā kompetentā iestāde varēs piemērot naudas sodu 25% apmērā no summas, kuru būtu pienākums deklarēt.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Līga Kļaviņa komisijas pārstāvjiem skaidroja, ka minētie likuma grozījumi ir saistīti ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb "Moneyval" rekomendācijām, kas ieviešamas, lai Latvijā aktīvāk cīnītos pret finanšu noziegumiem.

Neizpratni par likuma grozījumiem pauda deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), kura ieskatā prasība par naudas deklarēšanu uz robežas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus prasībām, kas paredz brīvu kapitāla plūsmu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš skaidroja, ka virknei ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir paredzētas tiesības veikt uz robežas pārbaudes, lai pārbaudītu skaidras naudas izcelsmi. To veic Vācijā, Francijā, Luksemburgā, Itālijā, Lietuvā, Beļģijā, Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Anglijā u.c. Tajā pašā laikā Kiršteins atsaucās uz paša pieredzēto, ka viņš nedz Elzasā, nedz Zviedrijā nav pieredzējis, ka uz robežas būtu jādeklarē skaidra nauda.

Tomēr VID pārstāvis uzsvēra, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu tiek kontrolēta skaidras naudas plūsma. Viņš arī atsaucās uz statistiku Latvijā, minot, ka kopš 2013.gada trīs miljardi eiro izņemti kā nezināmas izcelsmes nauda. Pēdējo mēnešu laikā tikušas aizturētas divas personas, kad katra no personām centās Latvijā ievest pa 300 000 eiro nezināmas izcelsmes skaidras naudas. Savukārt vakar tikusi aizturēta persona, kas turēta aizdomās par 150 000 eiro nezināmas izcelsmes naudas ievešanu Latvijā.

""Moneyval" nosaka, ka šādas naudas plūsmas ir rūpīgi jāpārbauda, turklāt mūsu valstī mēģina ievest lielas naudas summas, kuras izcelsme nav pārbaudāma. Jo aktīvāk kontrolēsim ārējo robežu, jo vairāk apkarosim šādas naudas apgrozību," piebilda Podiņš.

Tomēr atsevišķus deputātus FM un VID amatpersonas argumenti nepārliecināja, tāpēc viņi vai nu atturējās balsot par likumprojekta tālāku virzību, vai to neatbalstīja. Pirms balsot par jauno regulējumu, Kiršteins pauda vēlmi iepazīties ar Tieslietu un Ārlietu ministriju viedokļiem par šī likumprojekta atbilstību ES normām.

Savukārt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) pauda, ka likuma grozījumi kompetentajām iestādēm piešķir pārāk plašas pilnvaras vērsties pret cilvēkiem, kas šķērso robežu.

Podiņš gan piebilda, ka kompetentajās iestādēs ir spēcīgi analītiskie dienesti, kas izvērtē, kuras personas pārbaudīt. Turklāt uz iedzīvotājiem šī prasība attieksies daļēji, jo iedzīvotāji izlases veidā uz robežas tiks lūgti informēt par sev līdzi esošo skaidro naudu, mazu summu gadījumā, neliekot to deklarēt.

Kopumā likuma virzību izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja seši komisijas deputāti, bet četri bija pret.