Zinātnieki: Kaņepju aizsākumi atrodami augstu Tibetas kalnos

Kaņepes.

FOTO: Pedro Fiuza/SIPA/Scanpix

Zinātnieki izpētījuši, ka kaņepes varētu būt radušās krietni augstāk, nekā varētu domāt, – Tibetas plato, kas atrodas 3 kilometrus virs jūras līmeņa.

Kaņepju izcelsme zinātniekiem vienmēr ir bijusi mīkla, tomēr jaunajā pētījumā, kurā zinātnieki izanalizēja antīkus ziedputekšņus, noskaidrots, ka kaņepes savu evolūcijas ceļu sākušas aptuveni 3 kilometrus virs jūras līmeņa, Tibetas plato. Interesanti, ka plato atrodas vien dažus simtus kilometru lielā attālumā no alas, kuru pētnieki nesen pasludināja par mūsu “brālēnu”, “Denisova hominin” mājvietu.

Zināms, ka cilvēks pētīt kaņepes sāka jau aizvēsturē. To sēklas ir labs proteīnu un taukskābju avots, bet šķiedras no kaņepju kāta var pārstrādāt par dziju un radīt tekstilu. Savukārt kaņepju ziedi, kā zināms, satur kanabioīdus, kas kā narkotika tiek izmantoti jau vismaz 2700 gadus.

Lai noskaidrotu, kur tieši šis augs ir radies, Vērmontas Universitātes pētnieks Džons Makpērtlends kopā ar kolēģiem veica zinātniskos pētījumus, lai noskaidrotu arheoloģiskās un ģeoloģiskās vietas Āzijā, kur atrodami antīkie kaņepju ziedputekšņi.

Identificēt kaņepju ziedputekšņus nav viegls uzdevums, jo tie ir ļoti līdzīgi kaņepēm radniecīga auga – parastā apiņa – ziedputekšņiem. Tiesa, Makpērtlends ar kolēģiem uzskata, ka ir iespējams nošķirt, no kurienes cēlušies antīkie ziedputekšņi.

Pētnieki atklāja, ka agrākās kaņepju ziedputekšņu pēdas ir atrodamas Ķīnas ziemeļos un Krievijas dienvidos. Rezultātā zinātnieki secināja, ka kaņepes, visticamāk, cēlās Tibetas plato – 3200 metru virs jūras līmeņa. Kaņepes savu evolūcijas gaitu tur sāka aptuveni pirms 28 miljoniem gadu.

Auga evolūciju, iespējams, sekmēja tieši Tibetas plato klimats un vide. Kaņepes parasti aug sausās stepēs, tāpēc Tibetas plato tolaik bija ideāla vide kaņepju attīstībai un vēlākai izplatībai Āzijā.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā "Vegetation History and Archaeobotany".

Uz augšu