Jauns pētījums: Leonardo da Vinči bija uzmanības deficīts (2)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Brain”, rakstīts, ka par da Vinči kaiti liecina viņa nespēja pabeigt daudzus savus projektus.

UDHS lielākoties tiek identificēta bērniem. ASV vien šis sindroms ir diagnosticēts aptuveni 6,4 miljoniem bērnu. Tā simptomu vidū ietilpst grūtības saglabāt uzmanību uz kādu konkrētu uzdevumu. Cilvēki ar šo sindromu bieži ir aizmāršīgi, nervozi un hiperaktīvi. Piemēram, tie nespēj mierīgi nosēdēt uz vietas.

1452. gadā dzimušais Leonardo da Vinči bija ļoti daudzpusīgs cilvēks un veica nozīmīgus sasniegumus ne tikai glezniecībā, bet arī zinātnē, arhitektūrā un inženierijā. Viņš ne vien radīja “Monu Lizu”, bet pat uzzīmēja lidojošās mašīnas skices. Tomēr viņa radošā darbība bija paradoksāla.

“Izcils prāts, kas atklāja citiem cilvēka anatomijas brīnumus un radīja izcilus mākslas darbus, tomēr nespēja pabeigt ļoti daudzus projektus,” rakstīts pētījumā.

Pierādījumi liecina, ka viņš pavadīja ļoti daudz laika, plānojot savas idejas, tomēr ļoti bieži viņam pietrūka uzmanības, lai darbu pie tām pabeigtu.

“Lai arī ir neiespējami veikt pēcnāves diagnozi cilvēkam, kurš miris pirms 500 gadiem, tomēr es uzskatu, ka UDHS ir ticamākais un zinātniski pamatotākais skaidrojums, kāpēc da Vinči nepabeidza daudzus savus darbus,” komentēja UDHS un autisma speciālists Marko Katani.

Piemēram, kad da Vinči bija 26 gadus vecs, viņam piedāvāja grandiozu samaksu par to, ka viņš uzgleznos altāra gleznu kādā kapelā, tomēr darbu viņš nekad nepabeidza.

Turklāt nostāsti vēsta, ka vēlāk viņš ieguva tāda cilvēka reputāciju, uz kuru nevar paļauties.

“Pārsteidzoši ir arī tas, ka da Vinči sevi uzskatīja par neveiksminieku – cilvēku, kurš dzīvē neko nav sasniedzis,” piebilda Katani.