Kāpēc mēs staigājam uz divām kājām? Atbilde varētu slēpties zvaigznēs (2)

Šīs spēcīgās zvaigžņu eksplozijas, iespējams, raidīja uz Zemi tik daudz enerģijas, ka mainījās planētas klimats, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Journal of Geology”.

Milzīgās enerģijas izraisītas zibeņu vētras sāka plosīties Āfrikas teritorijā, mežiem klātos apvidus nomainot pret savannām. Cilvēku priekšteči tāpēc bija spiesti adaptēties un sākt staigāt uz divām kājām.

Tiesa, tā ir tikai hipotēze, un noteiktus secinājumus vēl nevajadzētu veikt. Bipedālisma jeb spējas pārvietoties uz divām kājām evolūcijas pamatā ir daudzi un dažādi faktori.

“Tas ir process, kas sākās miljoniem gadu pirms norisinājās šīs antīkās eksplozijas,” viens no pētniekiem atklāja izdevuma “Live Science” žurnālistiem.

Liecības par antīko supernovu norisi tika atrastas Zemes garozā, izotopā dzelzs-60. Šis radioaktīvais izotops rodas zvaigznēs, kad tās sasniedz sava mūža beigas. Zinātnieki uzskata, ka tas uz Zemes atceļojis no spēcīgām supernovām pirms miljoniem gadu, rakstīts pētījumā.

Iepriekšējos pētījumos noskaidrots, ka dzelzs-60 pēdas cēlušās no zvaigznēm, kas eksplodējušas pirms aptuveni 8 miljoniem gadu un agrāk, eksploziju zenītu sasniedzot pirms aptuveni 2,6 miljoniem gadu, 123 gaismas gadu lielā attālumā no Zemes. Ap to laiku uz Zemes norisinājās pleistocēna epohas noslēgums un Āfrikas austrumu meži lēnām atdeva savu vietu savannām.

Supernovu izdalītā enerģija, iespējams, bija pietiekami spēcīga, lai skartu Zemes troposfēru, jonizētu atmosfēru un ietekmētu planētas klimatu. Rezultātā varēja rasties biežas un spēcīgas zibeņu vētras, kas savukārt izraisīja plašus mežu ugunsgrēkus.

Mūsdienās lielāko daļu mežu ugunsgrēku izraisa cilvēka darbība. Savukārt pirms modernā cilvēka zibens bija vienīgais lielākais ugunsgrēku iemesls. Mežu izdegšana nozīmēja to, ka mūsu senčiem nācās pielāgoties dzīvei uz zemes un pārvietoties uz divām kājām.