Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2019.gada 1.jūnijam ir saņēmuši 103 800 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un šā gada jūnija sākumā reģistrēti 39 623 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 60 010, aģentūru LETA informēja VID.
Dienestā arī informēja, ka ar 2018.gada 31.decembri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēja 5486 nodokļu maksātājs. Savukārt 705 nodokļu maksātājiem mikrouzņēmuma statuss tiek piemērots no 2019.gada 1.janvāra.
Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 49 619 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 50 490 pieteikumi. Tāpat pieteikumus iesniedza 3691 individuālais komersants.
Kopumā apstiprināti 47 495 juridisko personu pieteikumi, 48 578 fizisko personu pieteikumi un 3570 individuālo komersantu pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.
Savukārt noraidīti 1769 juridisko un 1100 fizisko personu pieteikumi, kā arī 86 individuālo komersantu pieteikumi.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeima 2017.gada 28.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, paredzot virkni izmaiņu mikrouzņēmumu regulējumā, salīdzinot ar esošajiem noteikumiem.
Grozījumi MUM likumā ar 2018.gadu MUN likmi nosaka 15% apmērā un maksimālo mikrouzņēmuma apgrozījumu nosaka 40 000 eiro apmērā. Grozījumi likumā saglabā vienkāršotu MUN maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
Likuma pārejas noteikumos paredzēti īpaši nosacījumi tiem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums 2018.gadā vai 2019.gadā nepārsniegs 52 000 eiro. 2018.gadā šādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji tiesīgi nepiemērot 20% MUN likmi apgrozījuma ierobežojuma pārsniegumam virs 40 000 eiro, ja to apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro. Savukārt 2019.gadā šādas tiesības var izmantot tie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuru apgrozījums 2017.gadā vai apgrozījums 2016.gadā pārsniedza 40 000 eiro.
Tāpat likuma grozījumos noteikta maksimālā darba alga līdz 720 eiro mēnesī vienam darbiniekam. Grozījumos arī paredzēts, ka aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā.
Likuma grozījumi arī paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā MUN 80% tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Turklāt darbiniekiem būs jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, šo informāciju ietverot darba līgumā.
Likuma grozījumi paredz, ka fiziskā persona vienlaicīgi var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.
