Pasaules Dabas fonds (LDF) kopā ar citām Latvijas vides organizācijām aicina valdību nepieņemt grozījumus noteikumos "Par koku ciršanu mežā", kas to ieskatā būtiski apdraud daudzveidību mežos, liecina informācija LDF mājaslapā pēc šodien notikušās Zemkopības ministrijas (ZM) Mežu konsultatīvās padomes sēdes.
"Šodien ZM Mežu konsultatīvajā padomē lika priekšā grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kuri ir balstīti tikai un vienīgi mežu nozares saimnieciskos apsvērumos un dabas daudzveidību mežos apdraud vēl vairāk. Grozījumi paredz samazināt pieļaujamo koku ciršanu caurmēru, tas nozīmē - atļaut cirst jaunākus un tievākus kokus," norāda PDF.
PDF pārstāvji arī informē, ka, neraugoties uz vides organizāciju iebildēm, grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā nosūtīti starpinstitūciju saskaņošanai, kam ir dotas tikai piecas darba dienas.
"Vides organizācijas nevar atbalstīt šādu noteikumu virzību un aicina valdību ņemt vērā, ka vēl liberālāka pieeja mežu ciršanai būs pretrunā gan ar centieniem saglabāt dabas daudzveidību, gan iespējām mežiem piesaistīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp Latvijas mežu ilgtspēja un no tiesas zaļa Latvija, aktīvi iesaistīties un paust savu viedokli, rakstot vēstules zemkopības ministram Kasparam Gerhardam un valdības vadītājam Krišjānim Kariņam. Pilsoniskums ir darbības vārds," uzsver vides organizācijās.
Dabas aizstāvji arī norāda, ka nozares pārstāvji Mežu konsultatīvajā padomē iepazīstināja ar mežu nozares stratēģiju un prezentēja datus, kas liecina, ka nozare attīstās pēc optimistiskākā iespējamā scenārija. Tāpēc nav saprotami argumenti par to, ka "strauji nepieciešams stiprināt mežu nozares konkurētspēju, kam nepieciešami piedāvātie grozījumi".
ZM Meža departamentā aģentūrai LETA apstiprināja, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors Dagnis Dubrovskis šodien sēdē iepazīstināja ar redzējumu par meža apsaimniekošanas regulējuma ietekmi uz ekonomiskās brīvības indeksu un meža vērtību Latvijā. Tikmēr ZM prezentēja izstrādātos priekšlikumus meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitātes uzlabošanai kopējai meža nozares konkurētspējai un ilgtspējīgai attīstībai, kuri rosināja plašas debates un dažādu viedokļu apmaiņu.
ZM Meža konsultatīvās padomes sēdē arī esot informējusi par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanu - politikas un darbības rezultātiem, atzinīgi novērtējot vairākus veiksmīgi sasniegtus rezultātus, kā arī norādot vēl īstenojamos.
Tikmēr Latvijas Kokrūpniecības federācija saskaņā ar ZM norādīto sēdē prezentēja Meža nozares stratēģiju, kurā tika akcentēta nozares nozīme valsts attīstībā, jo īpaši reģionos, stratēģiskie mērķi un rīcības virzieni to sasniegšanai.
Sēdē tika atbalstīts Pasaules Dabas fonda, Latvijas Dabas fonda un Latvijas Ornitoloģijas biedrības rosinājums aktualizēt diskusiju par kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem.
Jau vēstīts, ka grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā", par kuriem plašākas diskusijas bija 2017. gadā, paredz atļaut kailcirtēs cirst tievākus kokus un samazināt galvenās cirtes caurmēru, dodot atļauju kailcirtēs cirst tievākus kokus. Grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" paredz arī atļaut cirst kokus kailcirtē sausās minerālaugsnēs augošās priežu mežaudzēs, lai gan tas līdz šim bija liegts. Tādējādi iecerēts novērst to, ka izlases cirtes dēļ priežu mežaudžu vietā veidojas cita koku sugu sastāva mežaudzes vai teritorija aizaug ar krūmājiem. Tikmēr uz priežu mežaudzēm Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā attiektos tādi paši aprobežojumi kā uz pārējo koku sugu mežaudzēm.
