Vai radiācija lidostas ķermeņa skenerī ir bīstama? (1)

Visbiežāk pacientu bažas sakņojas veselības ekspertu brīdinājumos, kas saistīti ar medicīnā izmantotajiem rentgenstariem. Proti, eksperti cilvēkiem iesaka rentgenogrāfijas izmeklējumus veikt pēc iespējas retāk – tikai tad, kad tas ir ārkārtēji nepieciešams. Tomēr vai cilvēkiem vajadzētu uztraukties arī par pārāk biežu lidostu apmeklējumu?

Par laimi, regulārajiem lidotājiem nav pamata satraukumam. Radiācija ir vispārīgs nosaukums dažāda veida elektromagnētiskās enerģijas kustībai: jonizējošai radiācijai, ko izstaro rentgenaparāti un nejonizējošai radiācijai, kas saistīta ar, piemēram, radioaparātiem un magnētiskajiem viļņiem. Atšķirība starp jonizējošo un nejonizējošo radiāciju slēpjas enerģijas daudzumā, ko tās vada. Jonizējošajā radiācijā ir pietiekami liels enerģijas daudzums, lai no atoma atbrīvotu elektronus, radot tā saucamos brīvos radikāļus. Šīs ķīmiski reaktīvās daļiņas var bojāt cilvēka DNS, ievērojami palielinot vēža risku.

Tiesa, jonizējošā radiācija cilvēka veselību var negatīvi ietekmēt tikai tad, kad tā cilvēku apstaro lielos daudzumos. Lai arī lidostas ķermeņa skeneros tiek izmantota jonizējošā radiācija, tā ir tik niecīga, ka cilvēka veselībai kaitēt nevar.

“Tā ir tik niecīga, ka veselības ziņā ir pilnīgi nenozīmīga,” izdevumam “Live Science” komentēja mediķis Luiss Nelsons.

Kamēr pacientiem slimnīcās ir pamats uztraukties par to, kādam radiācijas daudzumam viņi tiek pakļauti, lidostu apmeklētājiem uztraukties nav vajadzības. Plaušu rentgena laikā pacients tiek pakļauts 1000 reizes lielākai radiācijas devai nekā ir lidostas ķermeņa skenerī.

Turklāt ceļotāji lielākam radiācijas daudzumam ir pakļauti pašā lidojuma laikā, nekā izejot cauri skenerim.

“Ironiski, ka cilvēki, kuri baidās no radiācijas lidostas ķermeņa skenerī, nedomā par to, iekāpjot lidmašīnā,” piebilda Nelsons.

Šie skeneri izdala tik niecīgu radiāciju, ka pat tad, ja tu lidotu katru dienu visu gadu, tu tāpat nesaņemtu kaitīgu starojuma daudzumu.