Lūgti novērtēt savu ienākumu atbilstību faktiskajām vajadzībām, piektdaļa (22%) studentu norāda, ka regulāri izjūt naudas trūkumu pat pamatvajadzību segšanai. Vēl 19% aptaujāto studentu norādījuši, ka pamatvajadzību segšana ir viss, ko viņi var atļauties. Pilnībā finansiāli brīvi ar savā rīcībā esošo iztikas līdzekļu apjomu jūtas vien 5% aptaujāto jauniešu.
Teju trešdaļai (27%) pēc pamatvajadzību apmierināšanas atliek nedaudz naudas arī citām lietām, bet ceturtdaļai (25%) īpaši jāpiedomā pie saviem tēriņiem, lai atlicinātu naudu arī citām lietām, ne tikai pamatvajadzību segšanai.
Savukārt, ja raugās uz populārāko studiju programmu - datorzinātņu, medicīnas un inženierzinātņu - izmaksām vadošajās Latvijas augstskolās, tad tikai profesijas apgūšana vien izvēlētajā studiju programmā kopumā izmaksā aptuveni 8000 eiro.
Tā, piemēram, lai kļūtu par IT speciālistu, kas ir viena no populārākajām jauniešu izvēlēm, nepieciešami no 2000 līdz 3600 eiro gadā. Lai apgūtu mediķa profesiju, var nākties šķirties no vairāk nekā 3000 eiro gadā, un, tā kā mācību ilgums ir seši gadi, kopumā profesijas apgūšana izmaksā teju 20 000 eiro.
Savukārt, lai apgūtu inženierzinātnes, summa, ar kuru vecākiem jārēķinās, ir sākot no 2000 eiro līdz 4000 eiro gadā.
“Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem bērnu vecāku dzīvē, jo gada laikā - atkarībā no augstskolas, studiju programmas un ikdienas ieradumiem - izdevumi var sasniegt 6800 eiro gadā. Tas ir, pieņemot, ka 2000 eiro gadā ir maksa par studijām, bet 400 eiro mēnesī students iztērēs ikdienas vajadzībām, dzīvojot atsevišķi no vecākiem.