Kurš nodzeras: Gobzema izteikumi par alkoholismu neatbilst patiesībai

Saeimas deputāts Aldis Gobzems

FOTO: Zane Bitere/LETA

Lai izbeigtu igauņu alkotūrismu uz Latvijas pierobežu un nodokļu zudumu valsts budžetā, Igaunijas valdība samazinājusi alkohola akcīzi par 25%. Latvija iesaistījusies “degvīna likmju karos”, Saeimai 20.jūnijā pirmajā lasījumā nobalsojot par akcīzes samazinājumu stiprajam alkoholam par 15%.

Meli – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, autors melo.

Atbalstu nodokļa samazināšanai tribīnē devās izteikt pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems. Viņš norādīja, ka izmaiņas kopumā atbalsta, jo uzskata Latvijas kopējo nodokļu slogu par pārāk lielu, un pauda viedokli, ka alkoholisma problēmu nevar novērst ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām, jo “nodzeras jau ne jau tie, kas lieto visdārgāko alkoholu, nodzeras tie, kas lieto to lēto – kontrabandu un tamlīdzīgi”.

Aptieku ķēžu Mana Aptieka un Apotheka pasūtītajā SKDS pētījumā Veselības indekss aptaujātie dalījās ar pašnovērtējumu par savu veselības stāvokli. Alkoholismu par savu būtisku problēmu atzīst 6% cilvēku, taču atšķirības iedzīvotāju grupās ar dažādu ienākumu līmeni nav būtiskas.

FOTO: Re:baltica

Jānorāda, ka Veselības indekss ir aptauja jeb pašvērtējums, nevis, piemēram, ārstniecības iestāžu dati par alkoholiķu ārstniecību. Slimību profilakses un kontroles centra un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) rīcībā nav informācijas, kas ļautu saprast, cik lielā mērā alkoholisms saistāms ar ienākumiem. Taču CSP dati liecina, ka neatkarīgi no nopelnītās naudas iedzīvotāji gadu no gada alkoholam un tabakai vidēji atvēl 3 – 5% ienākumu.

Tāpat CSP aptaujā 2016.gadā noskaidrots, ka trūcīgāko iedzīvotāju vidū 31% cilvēku mēnesī piedzīvo vismaz vienu smagu dzeršanas epizodi (izdzer vismaz sešas alkohola devas vienā reizē), bet turīgāko – 28%.

Arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra virsārste Sarmīte Skaida stāsta, ka “atkarība nešķiro, vai cilvēks ir bagāts vai nabags”. Kā norāda narkoloģe, var atšķirties iespējas maksāt par mediķu pakalpojumiem un medikamentiem.

Ātrāk atlabt motivē arī stabils darbs un ģimenes atbalsts. “Līdz ar to varbūt mēs mazāk redzam sekas, bet atkarības diagnoze ir tā pati,” pauž Skaida. “Mēs redzam alkohola psihozes no labiem viskijiem, no labiem konjakiem un labiem šņabjiem.”

Kad Re:Check lūdza skaidrot izteikumu Gobzemam, sākumā viņs apgalvoja, ka tā nekad nav teicis. Vēlāk viņš norādīja, ka tiek nepareizi uztverts teiktā konteksts. Alkoholisms ir liela problēma un arī dārgs alkohols ir kaitīgs, teica deputāts, taču “alkoholiķi, īstie alkoholiķi, viņi faktiski ir tie cilvēki, kas nevis pērk labu šampanieti par 70 eiro vai labu šņabi pa 70 eiro, bet tie, kas dzer lētāko, kas ir pieejams,” viņš skaidroja. Datus, ar ko varētu viņa teikto pierādīt, Gobzems sniegt nevarēja. “Izbrauciet ārpus Rīgas un beidziet lasīt papīrus, paskatieties reālo dzīvi,” viņš teica.

Secinājums: Gobzema izteikums, ka nenodzeras tie, kuri dzer dārgāku alkoholu, nav balstīts faktos.

Pašvērtējuma aptaujās uz pārmērīgu alkohola lietošanu vienlīdzīgā līmenī norāda gan turīgākā, gan nabadzīgākā sabiedrības daļa. Turklāt gan iedzīvotāji gar augstiem, gan zemiem ienākumiem alkoholam un tabakai tērē līdzvērtīgu ienākumu daļu. Tāpat ārsti apstiprina – smadzenēm toksisks ir gan dārgs, gan lēts alkohols.

Uz augšu