Atklāta 33 tūkstošus gadu sena slepkavība Transilvānijas alā (5)

Galvaskausu, kas arheologu aprindās ir zināms kā “Cioclovina calvaria”, 1941. gadā, Transilvānijas dienvidos atrada ogļrači. Galvaskauss atradās blakus lāča fosilijai un antīkiem darbarīkiem. Tiek uzskatīts, ka tā ir viena no senākajām, labā stāvoklī esošajām modernā cilvēka fosilijām Eiropā.

Kopš šī atklājuma zinātnieki ir pamatīgi izpētījuši pieaugušā vīrieša galvaskausu un nonākuši pie vērtīgiem secinājumiem.

“Viņš, visticamāk, piederēja mednieku-vācēju populācijai un dzīvoja visai skarbos klimatiskos apstākļos. Šķiet, viņš piederēja pie agrīnajiem paleolīta ēras cilvēkiem Eiropā,” izdevumam “Newsweek” pastāstīja pētniece Katerīna Harvati.

Galvaskausā bija vairāki lūzumi – divi priekšpusē, kas bija radušies pirms nāves, un viens lielāks labajā galvaskausa pusē, kura rašanās laiks ir diskutabls. Daži pētnieki uzskata, ka tas radies pirms nāves, bet citi pēc.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “PLOS One”, galvaskausa trauma tika izpētīta, izmantojot kriminālistikas metodes, kā arī tika veiktas eksperimentālas simulācijas, kas ļāva zinātniekiem noskaidrot, kā un kad radās ievainojumi.

Rezultātā izrādījās, ka divi ievainojumi radās pirms nāves vai tās laikā. Viens lūzums bija galvaskausa pamatnē, bet otrs tā labajā pusē. Pēdējo izraisīja vālei līdzīgs priekšmets.

Lūzumu novietojums liecina par to, ka labās puses ievainojums radās pēc “aci pret aci” konfrontācijas ar uzbrucēju, kurš vāli turēja kreisajā vai abās rokās. Ievainojums nebija sadzijis, kas liecina par to, ka tas bija nāvējošs.

Pētnieki arī uzsver, ka alā izdevās atrast tikai galvaskausu, tomēr pastāv iespēja, ka arī uz pārējā ķermeņa varētu atrast kādus ievainojumus.

Laiks, kādā vīrietis tika nogalināts, bija tehnoloģisku inovāciju, kultūras sarežģītības un pastiprinātas simboliskās uzvedības laiks, piemēram, paleolīta vidus un beigas tiek uzskatītas par laiku, kad sāka rasties reliģija.