Tuvās Pārdaugavas pievilcīgo šarmu veido zaļā vide, vēsturiskā apbūve, Rīgas vēsturiskā centra tuvums, kas viegli sasniedzams ar velosipēdu, kājām vai sabiedrisko transportu, kā arī relatīvi mazais apbūves un iedzīvotāju blīvums. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pilsētas plānotājiem un attīstītājiem, papildus senākajai apbūvei šajā pilsētas daļā ienākot “debesskrāpjiem”, universitāšu, banku un biroju ēkām, ir šīs dažādās vides saudzīgi apvienot.
Eksperti vērtē, ka tuvā Pārdaugava, ko ieskauj Daugavas kreisais krasts, dzelzceļš virzienā uz Jūrmalu un Bauskas iela, patlaban attīstās punktveidīgi ar vairākām izteikti attīstītām apkaimēm. To vidū ir Stradiņa slimnīcas teritorija līdz Dzirciema ielai, Kalnciema kvartāls, Torņakalns, Mūkusalas ielas kvartāls un Ķīpsala ar Ģipšu fabriku un privātmāju apbūvi. Tāpat arī ekskluzīvie Rīgas augstākie nami – “Z-Towers” un “Filozofu rezidences”, kas jau tuvākajā nākotnē ievērojami palielinās cilvēku plūsmu šīs apkaimes virzienā. Būtisku “uzrāvienu” šo apkaimju attīstībai nekustamā īpašuma jomā papildus augstskolu, Mūkusalas kvartāla un Slokas ielas apkaimes teritorijas attīstībai var dot gan iecerētais “Rail Baltica” projekts, solot augstu pietāti pret trokšņu standartiem, gan jaunās koncertzāles būvniecība, ja “jāvārds” tās izveidei tiks dots tieši šajā pilsētas daļā. Tuvās Pārdaugavas nākotnes perspektīvas neapšaubāmi ietekmē arī lidostas ‘’Rīga’’ un Jūrmalas tuvums – atsevišķas viesnīcas jau šobrīd ir regulāri pārpildītas un jaunu viesnīcu rašanās ir tikai laika jautājums.
Augstskolas kā dzinējspēks
Viens no lielākajiem nekustamā īpašuma tirgus virzītājspēkiem tuvajā Pārdaugavā šobrīd ir tieši plašais augstskolu (LU, RTU, BA Turība, Stradiņa universitāte, arī RISEBA) izvietojums, kas liek strauji attīstīties gan īres tirgum, gan pārdošanas segmentam. Apkārt augstskolām top jaunie projekti, bet īres tirgus ir pārslogots. Studiju programmu virzieni ir dažādi – gan tehnoloģijas, gan jaunā ražošana, gan industrijas, inovācijas uzņēmējdarbībā un zinātnē. Ar šo saistīts stabils un pieaugošs pieprasījums pēc mājokļiem – gan īres, gan pārdošanas segmentā.
“Jārēķinās, ka liels uzsvars arī nākotnē šeit būs uz īres mājokļu veidošanu – gan mazākām telpām studentiem, gan plašākiem īres mājokļiem darbiniekiem, pasniedzējiem un citām grupām,”
vērtē Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis. Kā otrs virzītājspēks minamas postindustriālās teritorijas, piemēram, Mūkusalas ielā, kas pārtop par uzņēmējdarbības birojiem un klasteriem, kas ap sevi paver dažādas jaunas tirgus iespējas.
“Rail Baltica” un Torņakalns
Saistībā ar “Rail Baltica” un tuvās Pārdaugavas mijiedarbību G.Princis ieskicē, ka apkaime ap Torņakalna staciju 10-15 minūšu gājiena attālumā varētu attīstīties vispār bez privātā transporta novietošanas iespējām.
“Mēs vizionējam, ka Torņakalna stacija varētu būt reģionālās nozīmes stacija “Rail Baltica” kontekstā, kas nozīmē, ka no darbaspēka pieejamības viedokļa šeit pavērsies nebijušas iespējas robežās no Pērnavas līdz Paņevežai.
Augstskolām būs jālobē sabiedriskā transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība visos virzienos – mikromobilitāte, ielu tīkls un citi savienojumi.” Tomēr gan “Rail Baltica”, gan ostas aktivitāšu kontekstā dzelzceļa izmantošana un intensitāte Pārdaugavā palielināsies. Ir ļoti svarīgi šobrīd dažādām iesaistītajām pusēm darboties maksimāli saskaņoti, lai tie līdzekļi, kuri dažādu projektu ietvaros nonāk Pārdaugavā, kopā dotu pēc iespējas lielāku pozitīvo efektu uz šo infrastruktūru un vides kvalitāti. Lai projekti cits citu papildinātu, nevis veidotu savstarpēji nesaistītas “salas”, kas padara līdzekļu izmantošanu neefektīvu, ir ļoti būtiski konsolidēt resursus un idejas, lai uzlabojumi būtu pamanāmāki plašākai sabiedrībai.
Pievilcību vairotu ērts sabiedriskais transports
Kā jau iepriekš norādīja Gvido Princis, tuvās Pārdaugavas pievilcību vairotu arī sabiedriskās satiksmes uzlabošana, jo esošā infrastruktūra savu kapacitāti ir izsmēlusi. Ir daudz sastrēgumu, bet arī normālos apstākļos ielu caurlaides spēja ir zema. Sabiedriskā transporta maršruti un velo infrastruktūra pēdējos gadu desmitus nav mainījusies, un tas ir šīs vietas trūkums.
Viena no laikmeta iezīmēm ir tā, ka arvien vairāk cilvēku izvērtē to laiku, ko viņi pavada sastrēgumos, sēžot mašīnā vai darot to, ko viņi nevēlas darīt.
Tuvā Pārdaugava ir laba iespēja, kā potenciāli iztikt bez automašīnas, pat ja darbavieta atrodas Daugavas otrajā pusē, Jelgavā, Tukumā vai Saulkrastos.
“Labs sabiedriskais transports nozīmē – lai jūs ikdienā efektīvi darbotos, jums nevajag privāto autotransportu! Turklāt aprēķinot, cik vienam cilvēkam vai ģimenei izmaksā automašīnas uzturēšana pilsētā, sabiedriskā transporta izmantošana būtu gan videi draudzīgāka, gan arī ekonomiskāka.” Lai to īstenotu, jābūt ciešai sazobei starp attīstības politiku, atbildīgajiem dienestiem un projektu attīstītājiem.
Mazliet nesakārtota, bet dzīva vide
Arhitekte un “Depo projekts” partnere Līga Platais, kura par savu dzīvesvietu izvēlējusies tuvās Pārdaugavas apkaimi – Torņakalnu, atzīst – lai arī vidi šeit varētu raksturot kā diezgan nesakārtotu un tā tiek sakopta “pa gabaliņiem”, tā ir dzīva, radoša, zaļa un interesanta. Mazās, bruģētās ieliņas, simtgadīgās, ne vienmēr sakoptās, bet ļoti simpātiskās ēkas.
“Braucot ar velosipēdu uz biroju, kas atrodas Rīgas klusajā centrā, pa ceļam izbaudu ne vien tobrīd gaisā dominējošo ziedu aromātu, bet arī ar prieku vēroju šīs apkārtnes kolorītu un cilvēkus.”
L. Platais atzīst, ka nevar salīdzināt, piemēram, Mārupi, kas ir izteikts guļamrajons ar vienveidīgu vidi, ar tuvo Pārdaugavu, kurā dominē spilgti kontrasti, dzīvīgums un dabiskums.
Turklāt, kā vērtē arhitekte, vide ir izteikti pašpietiekama. Te ir gan daudzveidīgs mājokļu klāsts, gan biroji, gan iepirkšanās vietas, skolas un universitātes, gan skaisti parki ar veciem kokiem. Dzīvojot šādā vidē, ikdienā nav nepieciešams mērot lielus attālumus, lai nodrošinātu primāri nepieciešamo.
Iespējas, kuras jāizmanto
“IMMOSTATE” nekustamā īpašuma eksperte Baiba Kalniņa ir pārliecināta, ka tuvā Pārdaugava kļūst par arvien aktīvāku Rīgas daļu, kurai ir milzīgs attīstības objektu potenciāls. Nopērkot bijušās fabriku teritorijas, var veidot multifunkcionālus projektus, apvienojot tajos viesnīcas, hosteļus, studentu dzīvokļus, daudzdzīvokļu mājas, birojus utt.
Tuvajai Pārdaugavai raksturīgas īpašas pērles – vairāki veco rūpnīcu kompleksi un ēkas, kuras sakārtojot un attīstot, var apgūt jaunas, tepat blakus centram esošas teritorijas, izveidojot tajās gan jaunus mājokļus, gan modernas biroju vietas.
Turklāt tas iespējams tepat, rokas stiepiena attālumā no centra, “neiekarojot” jaunas un nezināmas, lielā attālumā esošas teritorijas. “Tas ir tikai laika jautājums. Ja varbūt šobrīd liekas, ka ieguldīt un attīstīt nekustamā īpašuma projektu Pārdaugavā ir pārāk dārgi, ņemot vērā daudzās priekšrocības, kas pieejamas šajā vietā, nākotnē tas noteikti atmaksāsies. Pārdaugava varētu veidoties kā vide – dzīvo, strādā, atpūties,” vērtē B.Kalniņa.
Kā tuvās Pārdaugavas kolorītam raksturīgu “IMMOSTATE” nekustamā īpašuma eksperts Artūrs Obrickis min, piemēram, objektu Daugavgrīvas ielā 28, kur jau ir renovēta viena no vecākajām mājām Pārdaugavā, kā arī ir iespēja būvēt papildu apjomus, veidojot to par biroju un dzīvojamo ēku kompleksu. Tāpat arī bijušās galdautu, aizkaru un mežģīņu rūpnīcas “Rita” ēkas un teritorija, kas tagad pārvērtusies skaistā dzīvojamajā kompleksā “Kalnciema kvartāla rezidences” ar gandrīz diviem simtiem dzīvojamo platību, kuras milzīgā pieprasījuma dēļ pilnībā realizētas vien nepilna gada laikā. Vēl aizvien Pārdaugavā ir pieejamas veco fabriku teritorijas, kuras gaida savu attīstības kārtu, tādas kā tekstilgalantērijas rūpnīca “Lenta” un Slokas ielas rūpnīcas.
Pārdaugava daudziem izdevīgāka nekā centrs
Pagaidām daudzi vēl nenovērtē, ka pēc kāda laika arī biroja ēkas Pārdaugavā būs īpaši vērtīgas, ja tām būs savas nelielās autostāvvietas, zaļā zona, klusums un izteikts tuvums centram. Piemēram, Kopenhāgenā šāds biroju koncepts uzņēmumiem ar 25-40 darbiniekiem 350-500 kvadrātmetru platībā ir ļoti populārs, un, domājams, tas neizpaliks arī Rīgā.
Tendence veidot biroju ēkas pašā Rīgas centrā mazinās un tuvajai Pārdaugavai šajā ziņā ir liels potenciāls. Turklāt cilvēkiem, kuri dzīvo, piemēram, Mārupē vai Piņķos, Pārdaugava ir daudz izdevīgāka nekā centrs.
Lai arī tuvā Pārdaugava šobrīd vairāk attīstās punktveidīgi un dažādās apkaimēs tā ir ļoti atšķirīga, šī attīstība vērtējama kā stabila, un nākotnes perspektīvas apliecinās gan esošais Pārdaugavas īpašais šarms un zaļās vides statuss, gan nākotnes “Rail Baltica” un citi lielie projekti.
