Informācija par investīciju kompānijas "Hermitage Capital Management" vēstulē tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) paustajiem pārmetumiem ir pēc piekritības nosūtīta Ģenerālprokuratūrai, Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) un Finanšu izlūkošanas dienestam (FID; agrāk - Kontroles dienests), aģentūrai LETA pavēstīja Bordāns.
Viņš norādīja, ka prokuratūrai iesniegums ir nosūtīts ar lūgumu noskaidrot, vai pirms vairāk nekā sešiem gadiem ierosinātajā kriminālprocesā nav notikusi neattaisnota izmeklēšanas novilcināšana. Tāpat vēstule saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pēc kompetences ir iesniegta izvērtēšanai un turpmākajai rīcībai arī ENAP un FID.
Ministrs norādīja, ka kopš kriminālprocesa uzsākšanas nav notikusi iesniedzēja informēšana un investīciju kompānija nav sagaidījusi tolaik Ģenerālprokuratūras pārraudzībā esošā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) rīcību. Pirms sešiem gadiem Ģenerālprokuratūrai tika iesniegta informācija par lielām naudas atmazgāšanas shēmām - ar konkrētiem faktiem par bankām un uzņēmumiem, summām un banku kontiem. Investīciju kompānija paudusi bažas, ka šāda nesadarbošanās un informācijas atstāšana bez ievērības līdz šim nav bijusi nevienā citā valstī. Atšķirībā no Latvijas visur citur ir sekojusi nepieciešamā rīcība. Šo sešu gadu laikā nav bijusi pat atbilde no Latvijas, lai gan atbildīgās iestādes tikušas brīdinātas par naudas atmazgāšanas shēmām un tām sniegti konkrēti fakti, skaidro ministrs, kurš pats agrāk kā advokāts pārstāvēja "Hermitage Capital Management" intereses.
Bordāns uzsvēra, ka pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets ir atbalstījis nepieciešamību veikt revīziju saistībā ar finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, lai identificētu un novērstu efektīvu kriminālprocesu kavējošos faktorus. Ņemot vērā, ka Latvija ir izvirzījusi par prioritāti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu, prokuratūras un tiesas darbības efektivitāte būtu vērtējama revīzijā, kas aptvertu tieši finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu. Ministrs atzina, ka, ņemot vērā ieilgušo finanšu noziegumu, tostarp naudas atmazgāšanas shēmu izmeklēšanu un iztiesāšanu, Tieslietu ministrijas prioritāte ir specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide, kas ir neatliekams jautājums. Minēto lietu ilgstoša izmeklēšana un iztiesāšana negatīvi ietekmē valsts reputāciju un tautsaimniecības attīstību.
FID aģentūrai LETA atteicās sniegt komentāru, norādot, ka dienests nevar komentēt konkrētas lietas.
Savukārt Ģenerālprokuratūrā aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban šī vēstule prokuratūrā vēl nav saņemta. Taču saistībā ar tā dēvēto "Magņitska lietu" prokuratūrā atzīmēja, ka tā ir noteikta kā viena no prioritārajām lietām saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Prokuratūrā piebilda, ka šajā kriminālprocesā prokuratūra realizē regulāru un pastiprinātu izmeklēšanas uzraudzību, tajā tiek veiktas izmeklēšanas un procesuālas darbības, kā arī tiek pārbaudīta "Hermitage Capital" norādītā informācija.
Jau vēstīts, ka "Hermitage Capital" līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Latvijas atbildīgajām iestādēm pārmet bezdarbību vairāku miljonu ASV dolāru atmazgāšanā, kas notikusi Latvijā reģistrētās bankās, liecina aģentūra LETA rīcībā nonākusī vēstule.
Vēstulē, kas adresēta Bordānam, skaidrots, ka 2012.gadā 30.jūlijā "Hermitage Capital" vērsās pie Latvijas atbildīgajām iestādēm, jo kompānija bija konstatējusi, ka 19 miljoni ASV dolāru (16,84 miljoni eiro) no kopumā 230 miljons dolāru (203,86 miljonu eiro) lielās naudas atmazgāšanas shēmas, kuru atklāja vēlāk Krievijas cietumā mirušais jurists Sergejs Magņitskis, ir tikuši atmazgāti sešās Latvijas bankās, izmantojot 16 dažādus kontus.
Vēstulē teikts, ka kriminālprocess saistībā ar kompānijas atklājumiem tika uzsākts 2012.gada novembrī, bet "Hermitage Capital" netika piemērots cietušā statuss, tāpēc kompānija vairākus gadus netika informēta par izmeklēšanas norisi. Vienlaikus kompānija turpināja veikt savu izmeklēšanu ar Lietuvas un Igaunijas atbildīgo iestāžu palīdzību.
2012.gada decembrī Iekšlietu ministrija atteica piemērot kompānijai cietušā statusu, kas, "Hermitage Capital" ieskatā, apgrūtināja veikt kompānijas izmeklējošās darbības, kā arī sniegt palīdzību Latvijas atbildīgajām iestādēm. Tiesa, atbilstoši Latvijas likumu normām Iekšlietu ministrija nedrīkst ietekmēt izmeklēšanas norisi, tādēļ tai nav iespēju kādam piemērot cietušā statusu.
2016. un 2018.gadā "Hermitage Capital" iesniedza vēl vairākas sūdzības Latvijas atbildīgajām iestādēm, kurās norādīts, ka kompānija atklājusi kopumā 430 kontus 14 Latvijas bankās, kas rada aizdomas, ka caur tiem tiek veikta naudas atmazgāšana. Proti, 2016.gadā kompānija atklājusi vēl 43 miljonus dolārus (40,8 miljonus eiro), kurus caur Latvijas banku kontiem esot atmazgājis Krievijas uzņēmējs Dmitrijs Kļujevs, kuru "Hermitage Capital" apsūdz par liela mēroga izlaupīšanas no Krievijas valsts budžeta organizēšanā. ASV Finanšu ministrija iekļāvusi Kļujevu to personu sarakstā, pret kurām noteiktas sankcijas atbilstoši "Magņitska likumam".
"Magņitska likumu" toreizējais ASV prezidents Baraks Obama parakstīja 2012.gada 14.decembrī, un tas ļauj ASV varasiestādēm uzlikt arestu aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem turēto Krievijas amatpersonu aktīviem, kā arī liegt šīm amatpersonām iebraukšanu ASV. Arī Eiropas Parlaments (EP) aicinājis Eiropas Savienību (ES) pieņemt "Magņitska likumu", lai sodītu cilvēktiesību pārkāpējus.
Vēstulē arī paustas vairākas prasības, proti, Latvijai esot nepieciešams izmeklēt atbildīgo iestāžu, tostarp Ģenerālprokuratūras bezdarbību saistībā ar naudas atmazgāšanas jautājumiem. Tāpat esot nepieciešams izvērtēt jau savāktos pierādījumus. Vēstulē arī rosināts veikt normatīvo aktu izmaiņas, lai precizētu cietušā statusa noteikšanu finanšu noziegumos.
Magņitskis nomira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas izolatorā pavadītām dienām. Viņu aizturēja pēc tam, kad advokāts bija apsūdzējis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izlaupīšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka šīs personas atriebjoties organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
2013.gadā Krievijas tiesa Brauderam aizmuguriski piesprieda deviņu gadu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļiem.
Par izvairīšanos no nodokļiem Krievijas tiesa 2013.gadā notiesāja arī Magņitski, lai gan viņš jau četrus gadus bija miris.
