/nginx/o/2019/07/17/12372718t1h2de5.jpg)
Zinātnieki paziņojuši, ka mušas ievainošana var likt tai visu atlikušo mūžu mocīties hroniskās sāpēs. Pētījumā, kurā zinātnieki pievērsās sāpju mehānismiem, kas rodas pēc ievainojuma, atklājās, ka mušai pēc traumas izveidojas “hipersensitivitāte”, kas saglabājas vēl ilgi pēc tam, kad ievainojums ir sadzijis.
Pirmo reizi to, ka insekti jūt sāpes, zinātnieki atklāja pirms 15 gadiem. Tiesa, nebija īsti skaidrs, vai tie jūt sāpes arī pēc ievainojuma sadzīšanas – kā cilvēki, kuri pēc traumas iedzīvojas hroniskās sāpēs.
Zinātniskajos pētījumos augļu mušiņas tiek izmantotas ļoti bieži, jo par spīti tam, ka tās ir ļoti atšķirīgas no cilvēka, tām ir ļoti daudz molekulāru procesu, kas ir kopīgi visām dzīvnieku sugām un ir evolūcijas rezultāts. Tās ļoti ātri vairojas, kā arī tām ir īss dzīves cikls, kas tās padara par zinātniekiem praktisku un lētu pētniecības objektu.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, zinātnieku grupa centās noskaidrot, vai arī insekti var ciest no hroniskām sāpēm.
“Cilvēki parasti nedomā, ka insekti jūt sāpes, tomēr ir pierādīts, ka daudzi bezmugurkaulnieki var sajust un izvairīties no stimuliem, kas varētu radīt sāpes,” komentēja pētījuma autors Gregs Nīlijs.
Viņš arī piebilda, ka zinātnieki līdz šim nezināja, vai ievainojums insektam var beigties ar ilgtermiņa “hipersensitivitāti”.
Pētījuma praktiskajā daļā zinātnieki pievērsās neiropātiskajām sāpēm, kas rodas nervu sistēmas bojājuma rezultātā. Viņi ievainoja mušas nervu, amputējot tai kāju. Brūce pēc tam tika atstāta sadzīšanai. Savukārt, kad virsma, uz kuras atradās muša, tika sakarsēta līdz 42 grādiem pēc Celsija, muša vai nu centās aizbēgt, vai arī dažu minūšu laikā gāja bojā.
Lai noskaidrotu, vai ievainotās mušas uz sakarsētas virsmas uzvedas citādi nekā veselas, zinātnieki tās pakļāva dažādām temperatūrām. Rezultātā atklājās, ka ievainotās mušas centās aizbēgt jau pie 38 grādu pēc Celsija augstas temperatūras, kas nozīmēja, ka tām ir zemāks sāpju slieksnis nekā mušām, kuras ir veselas.
“Pēc tam, kad dzīvnieks ir smagi ievainots, tomēr izdzīvojis, tas kļūst hipersensitīvs un pastiprināti cenšas sevi aizsargāt no atkārtota ievainojuma,” piebilda Nīlijs.
Zinātnieki cer, ka šis pētījums palīdzēs atrast efektīvākas hronisku sāpju ārstēšanas metodes medicīnā.
