Raidījuma «Pasaule kabatā» septītajā sērijā TVNET studijā viesojās Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks. Diskusijas ietvaros tika apspriesta ASV izstāšanās no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), Osamas bin Ladena dēla Hamzas bin Ladena nāve un Turcijas draudi iebrukt Sīrijā.

2:01: ASV izstāšanās no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT)

18:20: Osamas bin Ladena dēla nāve

29:50: Turcijas draudi iebrukt Sīrijā

Spilgtākās raidījumā paustās domas

ASV izstāšanās no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT)

Diskusijas ietvaros Tomam Rostokam tika uzdots jautājums par INFT līguma sabrukšanas iespējamajām sekām Latvijai. Viņam tika norādīts, ka Krievijai potenciāli būtu iespēja novietot savas kodolraķetes Kaļiņingradā un to rādiuss būtu pietiekams, lai sasniegtu visas trīs Baltijas valstis. Intervētājs vēlējās noskaidrot, vai Baltijas valstīm tagad būtu jāuztraucas un kaut kā īpašāk vajadzētu sākt domāt par savas gaisa telpas aizsardzību.

Rostoks norādīja, ka uztraukumam nav pamata. «Faktiski, ja mums par kaut ko būtu jāuztraucas saistībā ar Krieviju, tad kodolieroči ir tas mazākais. Nav tā, ka mums pilnīgi nav jāuztraucas, bet kodolieroči vienkārši nav prioritāte. Drīzāk varētu būt runa par kaut kādiem citiem veidiem, kā Krievija varētu mēģināt destabilizēt Baltijas valstis. Es domāju, ka par šo varētu būt drīzāk pārdomas citās Eiropas valstīs. Piemēram, 80. gados bija lielās pretkara demonstrācijas, kad cilvēki gāja un protestēja pret kodolieročiem. Šādas ziņas par raķešu rādiusiem drīzāk var pārdot Berlīnes iedzīvotājiem, jo viņi tieši uz vienas no apļa ārējām maliņām atrodas,» saka Rostoks.

Osamas bin Ladena dēla nāve un starptautiskā terorisma attīstība

Runājot par teroristiskās organizācijas Al Qaeda lomu pasaulē, Rostoks norādīja, ka tā atšķiras no citām līdzīgām organizācijām, jo netiešā veidā ir ietekmējusi ASV ārpolitiku ilgā laika posmā. «Tas, ka ASV bruņotie spēki šodien ir Afganistānā, tas, ka «Islāma valsts» ir dabūjusi iespēju izplesties Irākā un Sīrijā, zināmā mērā ir Al Qaeda darbības rezultāts. Viņi nav to tieši izraisījuši, bet pastarpināti tie ir viņu darba augļi,» saka Rostoks. Atšķirība šeit ir tāpēc, ka parasti teroristiskās organizācijas ir spējīgas izdzīvot un piesaistīt pietiekami daudz sekotāju, lai turpinātu būt dzīvas, bet tās nespēj panākt reālas politiskas pārmaiņas ne savās valstīs, nedz arī ārpus.

Turcijas draudi iebrukt Sīrijā

Rostoks norādīja, ka ASV ir centusies minimizēt iespēju, ka kādu no sabiedrotajiem (Turciju vai kurdus) vajadzēs uzmest, un tā mēģina atrast kādu risinājumu. «Tomēr, raugoties uz šiem sabiedrotajiem, viens no tiem ir daudz svarīgāks, un tā ir Turcija. Tā ir valsts ar otro lielāko armiju nozīmīgā reģionā. Turcija ir arī sniegusi lielu atbalstu Amerikas Savienotajām Valstīm kampaņās Irākā un citur. Tomēr pēdējos gados ASV ir bijušas nopietnas bažas par demokrātijas nākotni Turcijā. Vēl pirms pieciem gadiem varēja uzskatīt, ka Turcija vienkārši cenšas izspēlēt amerikāņus pret Ķīnu vai ASV pret Krieviju, sakot – ja jūs mums nedosiet Patriot sistēmas, tad mēs iesim pie krieviem vai ķīniešiem, bet šobrīd izskatās, ka Erdogans ir aizgājis pilnā Putinā,» norāda eksperts.

 

Lai ielūkotos pilnajā diskusijā par minētajiem tematiem, skaties raidījuma ierakstu raksta sākumā.

 

Raidījuma sižetu izklāsts

ASV izstāšanās no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT)

Piektdien, 2. augustā, Amerikas Savienotās Valstis oficiāli izstājās no Līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (INFT). Darbību līgumā iepriekš bija apturējusi gan Krievija, gan arī pati ASV.

Vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu līgums, ko 1987. gadā parakstīja ASV un toreizējā Padomju Savienība, aizliedz no zemes palaižamās raķetes, kuru darbības rādiuss ir 500 līdz 5500 kilometri. Vašingtona uzskata, ka Krievija šo līgumu ir pārkāpusi, attīstot raķetes, kuru rādiuss šos ierobežojumus pārsniedz.

Vienlaicīgi ASV ir arī ieinteresētas pretoties Ķīnas un Ziemeļkorejas kodoldraudiem Klusajā okeānā, kuri paliek arvien būtiskāki. Ne velti ASV aizsardzības ministrs Marks Espers jau ir paspējis paziņot, ka ASV šajā reģionā plāno izvietot jaunas vidējas darbības rādiusa raķetes. INFT līgums šādā kontekstā bija sasējis Vašingtonai rokas.

Pati Krievija jau ir paspējusi reaģēt uz ASV aiziešanu. Prezidents Vladimirs Putins jau ir aicinājis ASV sākt jaunas sarunas par bruņojuma kontroli pasaulē, uzsverot, ka ASV var izstrādāt jaunas raķetes, bet Krievija darīs to pašu. Vienlaikus Krievija ir aicinājusi arī noteikt moratoriju šo raķešu izvietošanai un apsolījusi: ja ASV neizvietos šos ieročus konkrētos reģionos, tad to nedarīs arī Krievija.

Jāatgādina, ka INFT ir viens no ASV un Krievijas galvenajiem bruņojuma kontroles pīlāriem kodolieroču jomā. Otrs ir Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums (START), kura darbība beidzas 2021. gadā. Pagaidām nedz Maskavā, nedz Vašingtonā nav politiskās gribas to pagarināt.

Rodas jautājums – vai tiešām mēs atgriezīsimies pie Aukstā kara situācijas, kad pasaulē norisinājās nekontrolēta kodolbruņošanās sacensība?

Osamas bin Ladena dēla nāve un starptautiskā terorisma attīstība

Trešdien, 31. jūlijā, pienāca ziņa, ka, iespējams, nogalināts Osamas bin Ladena dēls Hamza bin Ladens. The Guardian ziņo, ka tas noticis pēdējo divu gadu laikā, taču ASV valdība, kura šķietami viņa nāvē bija iesaistīta, ir atteikusies minēt precīzu nāves vietu un laiku.

Tiek uzskatīts, ka Hamza bin Ladens centās kļūt par globālā teroristu tīkla “Al Qaeda” līderi, kurš pēdējos gados ir piedzīvojis savu pagrimumu un atdevis pasaulē bīstamākās teroristiskās organizācijas statusu grupējumam - «Islāma valsts».

Hamza bija viena no skaļākajām balsīm, kura aicināja uzbrukt Rietumiem un atriebt viņa tēva Osamas bin Ladena noslepkavošanu. Tika uzskatīts, ka viņš ar savu vārdu un arī salīdzinoši harismātisko personību varēja apvienot gan Al Qaeda atzarus Sīrijā, Jemenā, Afganistānā un citur, gan arī dažādas citas džihādistu kustības pasaulē.

Daudzi analītiķi tāpēc jau ir pauduši viedokli, ka Hamzas nāve varētu iedragāt Al Qaeda ietekmi pasaulē un traucēt organizācijas atdzimšanas mēģinājumus. Tomēr iespējams arī, ka Hamza jau tagad tiek  uzskatīts par mocekli, kurš teroristus iedrošina pret Rietumiem cīnīties vēl aktīvāk.

Ko tad īsti mums sola nākotne? Vai starptautiskais terorisms turpinās būt nopietna problēma?

Turcijas draudi iebrukt Sīrijā

Svētdien, 4. augustā, Turcijas prezidents Redžeps Tajibs Erdogans paziņoja, ka Turcija gatavojas sākt jaunu militāru operāciju Sīrijā.

Ja operācija tiks realizēta, tad tā būs jau trešā reize, kad Turcija militāri iejaucas Sīrijas pilsoņu kara norisēs. Pirmo reizi tas tika darīts 2016. gadā ar operāciju «Eifratas vairogs», bet otro reizi 2018. gadā ar operāciju «Olīvas zars».

Abu minēto operāciju ietvaros tika izveidota Turcijas armijas un tās sabiedroto bruņoto grupējumu kontrolētas zonas uz rietumiem no Eifratas. Savukārt jauno militāro operāciju ir plānots veikt Eifratas austrumos.

Būtiski, ka Turcijas militārā operācija tika izziņota saistībā ar strupceļu Turcijas un ASV sarunās par buferzonas izveidi Sīrijas ziemeļos. Turcija vēlas, lai tās kontrolē tiktu nodota Sīrijas teritorija 20-25 jūdzes no valsts ziemeļu robežas un to pilnībā kontrolētu Turcijas armija. Savukārt ASV vēlas Turcijai piešķirt tikai teritoriju 9 jūdzes no Sīrijas ziemeļu robežas, kur kopīgi patrulētu gan Vašingtona, gan Ankara.

Turcija jau ilgstoši ir paudusi kritiku par Vašingtonas atbalstu Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem, kuros ietilpstošajam kurdu grupējumam «Tautas Aizsardzības vienības» ir saikne ar Turcijā esošajiem kurdu separātistiem. Tāpēc domājams, ka tās iebrukuma galvenais mērķis jebkurā gadījumā būtu vājināt šā grupējuma spēku.

Vai Sīrijas pilsoņu karā sāksies jauna fāze? Vai Turcijas un ASV attiecības turpinās savu lejupslīdi?

Jaunumi:

7. augustā pēc smagām pārrunām ASV un Turcijas pārstāvji panāca vienošanos, kuras ietvaros tiks izveidots vienots centrs minētās buferzonas izveidei. Tāpat abas puses vienojās, ka buferzona arī tiks izmantota bēgļu izmitināšanai un ASV palīdzēs Turcijai tikt galā ar draudiem, kas nāk no Sīrijas. Līdz ar to izskatās, ka Turcijas iebrukums varētu pagaidām arī nenotikt. Tomēr tendence uz saspīlējumu ASV, Turcijas un kurdu attiecībās vēl arvien saglabājas.