EK eksperte: Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama

FOTO: TASS/Scanpix

Veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam, šonedēļ diskusijā par veselības budžetu un tā ietekmi uz valsts ekonomiku sacīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile.

Viņa uzsvēra, ka budžeta palielināšana veselības aprūpei ir akūta vajadzība. "Veselības aprūpes sistēmas sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt kvalitatīviem un mūsdienīgiem, šodien vairs nevaram kā senos laikos veikt asins nolaišanu, lai ārstētu galvassāpes. Tehnoloģijas ir kļuvušas precīzākas un dārgākas, cilvēki noveco un vajadzības ir mainījušās. Rezultātā no valstu budžetiem veselības nozare prasīja daudz lielākus ieguldījumus," diskusijā norādīja Dagile.

Pēc viņas paustā, veselības aprūpes budžeta palielināšanai jābūt stratēģiskam plānam, kā arī skaidrai vīzijai, kā budžeta palielinājumu izmantot un kur tieši vajadzīgs veikt ieguldījumus, lai veselības aprūpe Latvijā kļūtu pieejamāka, izmaksu ziņā efektīvāka un kvalitatīvāka, uz ko arī norāda EK.

Līdzīgu viedokli pauda Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā Veselības darba grupas vadītāja Zinta Jansons, kura uzsvēra, ka uz nepieciešamo finansējuma palielinājumu veselības sektoram jāskatās caur nākotnes prizmu, paturot prātā, ka no ieguldījumiem būs atdeve valsts ekonomikai.

Arī Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) diskusijā pauda nostāju, ka veselības budžeta palielināšana ir ļoti svarīga, lai varētu turpināt reformas un daudzas VM iniciatīvas, kas iesāktas veselības aprūpē iepriekšējos gados un arī šajā. 

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns pauda viennozīmīgu atbalstu veselības budžeta palielināšanai, vienlaikus norādot, ka arī veselības aprūpes sistēmas efektivitāte ir svarīga. "Tiesa, pie tik zema finansējuma līmeņa, kāds ir esošais, nereti ir ļoti grūti sasniegt augstus efektivitātes rādītājus," atzina Baldzēns. 

Viņš aicināja arī darba devējus vairāk nākt pretī darbiniekiem, palielinot finansējumu, kas tiek atvēlēts darbinieku veselības apdrošināšanai. "Ne visu mēs varēsim izdarīt no veselības aprūpes budžeta," sacīja savienības priekšsēdētājs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētais pārstāvis, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības katedras docents un pētnieks Dins Šmits atgādināja, ka Latvijā ir divi lieli resursi - cilvēki un meži. "Par mežiem mums viss ir skaidrs - nevajag tos izcirst un izvest, bet vajag uztaisīt galdu, mēbeles - pievienot vērtību. Man šķiet, ka to pašu vajadzētu darīt ar Latvijas sabiedrību. Mums ir cilvēki, kuru kvalitātes celšanā valstij nepieciešams investēt, lai viņiem būtu iespēja dzīvot piepildītu, darbspējīgu dzīvi, un tur veselībai ir liela nozīme. Kritiski zemajā līmenī, kādā šobrīd ir veselības budžets Latvijā, tas neļauj cilvēkus padarīt kvalitatīvākus," skaidroja Šmits. 

Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģētais pārstāvis Šmits teica, ka veselības budžetam būtu jāatvēl 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, kamēr citās Eiropas valstīs tiek atvēlēti vidēji 14%. Pēc viņa sacītā, darba devēji uzskata, ka veselības aprūpes budžets ir ieguldījums, nevis izdevumu pozīcija. "Šajā ziņā ir nepieciešama paradigmas maiņa valstiskā līmenī," uzskata Šmits. 

Atbalstu veselības budžeta palielināšanas noteikšanai par prioritāti pauda arī "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. "Veselības budžeta palielināšana būtu jāaplūko kontekstā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu, skatoties, kas mums ir pamatmērķis un pamatvērtība. Un tā ir kvalitatīva cilvēka dzīve, labklājība, ko iespējams sasniegt, veicot investīcijas veselības budžetā," sacīja Tetere.

Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā valdes loceklis Jānis Siliņš pauda nostāju, ka vesels darbaspēks ir ekonomikas dzinējspēks, kas ar savu darbu rada pievienoto vērtību, kāpina Latvijas ražotāju produktivitāti un veicina valsts ekonomikas izaugsmi. 

Siliņš norādīja, ka veselības aprūpes sistēma ir svarīgs stūrakmens, lai nodrošinātu veselīgu darbaspēku un līdz ar to veselīgu ekonomiku. 

Veselības budžeta palielināšanu valsts budžeta 2020.gada projekta veidošanas procesā nepieciešams noteikt kā prioritāti, diskusijas noslēgumā par veselības budžetu un tā ietekmi uz valsts ekonomiku pauda visi diskusijas dalībnieki. Vienlaikus eksperti uzsvēra, ka nepieciešams turpināt nozarē iesāktās reformas un kāpināt veselības aprūpes sistēmas efektivitāti.

Diskusiju organizēja Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācija Latvija.

Uz augšu