"Politico": Miljardieris Tamrazs gatavs ieguldīt "PNB bankā" 146 miljonus eiro
Papildināts

Pēc Eiropas Centrālās bankas atzinuma, slēgta "PNB banka".

FOTO: Zane Bitere/LETA

Darbību apturējušās "PNB bankas" jaunie īpašnieki vēlas ieguldīt kredītiestādē 146 miljonus eiro, liecina svētdienas vakarā bankas interneta mājaslapā publicētais paziņojums.

Iepriekš medijs "Politico" vēstīja, ka miljardieris Rodžers Tamrazs, kurš kopā ar citiem investoriem iegādājies "PNB bankas" akcijas no Krievijas finansista Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļiem, ir gatavs ieguldīt bankā 176 miljonus eiro. Tomēr "PNB bankas" Komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce aģentūrai LETA apgalvoja, ka summa, kuru īpašnieki vēlas ieguldīt bankā, ir 146 miljoni eiro.

"PNB bankas" mājaslapā ievietotajā paziņojumā teikts, ka uzreiz pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojuma par bankas darbības apturēšanu tā vērsās ECB un Eiropas Vienotā noregulējuma valdē (Single Resolution Board) (SRB) ar lūgumu saņemt pilnu lēmuma tekstu, lai varētu analizēt tā pamatojumu. ECB pamatotu atbildi neesot sniegusi, taču SRB apgalvojusi, ka vispirms nepieciešams tikt skaidrībā, kuras lēmuma daļas drīkst atklāt pašai "PNB bankai".

Bankas īpašnieku un vadības paziņojumā atkārtots iepriekš paustais, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ceturtdien pieņemtais lēmums ir vērtējams kā negaidīts. FKTK būs jāpamato, uz kādiem apsvērumiem tā balstījās, nosakot noguldījumu nepieejamību, teikts bankas paziņojumā.

Bankas jaunā valde esot apņēmusies apstrīdēt jebkādas Latvijas tiesās vērstās prasības kredītiestādes atzīšanai par maksātnespējīgu un pieprasīt, lai šajā saistībā Latvijas tiesas vadītos pēc Eiropas Kopienu tiesas norādījumiem saskaņā ar Eiropas tiesību normām.

Bankas valde un īpašnieki arī atgādina par ārējo novērotāju konstatētajām Latvijas finanšu sektora problēmām un norāda, ka Latvijas un Eiropas amatpersonas ir atbildīgas par to, lai banku sektoru regulējošā sistēma baudītu uzticību. Bankas īpašnieku un valdes paziņojumā arī paustas bažas par to, ka pret viņu kredītiestādi ir vērojama atšķirīga attieksme, kāda neesot ne pret vienu citu līdzīgu banku Latvijā vai citviet Eiropā.

Bankas īpašnieki un vadība pauž pārliecību, ka kredītiestādes darbs var tikt turpināts un tas nāktu par labu vairāk nekā 100 000 bankas noguldītāju, 500 darbiniekiem un viņu ģimenēm, kā arī visai Latvijas valstij un tās nodokļu ieņēmumiem.

Arī miljardieris Tamrazs "Politico" norādījis, bankas finansiālai stabilitātei tūlītēji draudi nepastāv. Pēc viņa teiktā, bankas kapitāls bijis mazāks par normu jau kopš 2017.gada, tomēr tā turpinājusi darboties. Tagad viņam vajagot vairāk laika, lai sagatavotu dokumentus, kas nepieciešami, lai ECB viņu apstiprinātu par bankas akcionāru. "Mēs lūdzam tikai 90 dienas," telefonintervijā "Politico" teicis Tamrazs.

Tamrazs arī paudis cerību, ka Latvijas politiķi viņam palīdzēs iegūt nepieciešamo pagarinājumu, jo "tā ir 25 gadus veca kompānija un no tās ir atkarīgas 500 [bankas darbinieku] ģimenes".

Miljardieris arī solījis, ka atteiksies no visām tiesvedībām, kas tika sāktas Guseļņikova laikā, un piebildis, ka vēlas labas attiecības ar regulatoriem.

"Mēs neesam ieinteresēti prasībās tiesā. Es gribu mieru," teicis Tamrazs.

ECB preses pārstāvis atteicies sniegt komentāru, raksta "Politico".

Tas arī vēsta, ka Guseļņikovs solījis turpināt tiesāties ar Latvijas valsti kā privātpersona, kā arī joprojām apsūdz ECB un Latvijas regulatorus ļaunprātībā.

"Teorētiski banku var atjaunot, taču ECB labāk gribēs pilnībā norakt [Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra] Rimšēviča kaunpilno stāstu," teikts Guseļņikova elektroniskajā vēstījumā, ko saņēmis "Politico".

Kā ziņots, no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 ir apturēta "PNB bankas" darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 15.augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.

ECB kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības, un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% "PNB bankas" akciju, jauno akcionāru neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no jaunajiem bankas īpašniekiem ir miljardieris Tamrazs. 1940.gadā Ēģiptē dzimušais Tamrazs ir ASV pilsonis. Viņa biznesa aktivitātes visvairāk saistītas ar naftas un gāzes sektoru un banku jomu Tuvajos Austrumos, taču viņš darbojies arī citur pasaulē.

Savukārt FKTK priekšsēdētāja Kristīne Mežale paziņojusi, ka FKTK ieskatā "PNB bankas" akciju pārdošanas darījums nav pabeigts līdz galam.

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto "PNB bankas", Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par "negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes".

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts "nelikumīgo darbību vai bezdarbības" rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas.

Prasība pamatota ar to, ka "Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība "Norvik bankai" ("PNB bankas" iepriekšējais nosaukums) un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas  banku un enerģētikas sektoros", kas esot Apvienotās Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.

Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi "nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tostarp FKTK. FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, "prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā", "nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu" un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana. 

Bankas akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi "ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK".

Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo "augsta ranga amatpersonu", neminot tās vārdu. Savukārt bijušais bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu "Norvik bankas" valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā "Norvik Bank Russia" akcijām pret Krievijas bankas "Sberbank" Ukrainas meitasbankas akcijām.

"Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām "Sberbank Ukraine", kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu," lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.

Uz augšu