Astronomi pirmo reizi atraduši eksoplanētu bez atmosfēras

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Eksoplanēta ap Saulei līdzīgu zvaigzni "HD 85512" mākslinieka interpretācijā.
Eksoplanēta ap Saulei līdzīgu zvaigzni "HD 85512" mākslinieka interpretācijā. Foto: Reuters/ScanPix

Pēdējo dažu gadu laikā pētnieki atraduši pārsteidzoši daudzas akmeņainas planētas, kas apriņķo sarkanos pundurus – mazas zvaigznes, kuru rādiuss ir par 60% mazāks nekā Saulei. Par spīti to relatīvi niecīgajam izmēram, šīs zvaigznes ir ļoti aktīvas. Daudzi zinātnieki uzskata, ka zvaigžņu aktivitāte varētu dažām planētām pat radīt grūtības atmosfēras saglabāšanā.

Jaunais pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, minēto ideju pastiprina.

Hārvarda Universitātes astronomu komanda izpētīja datus, kas iegūti, 100 stundas novērojot eksoplanētu LHS 3844b. Zinātnieku mērķis bija identificēt atmosfēras pazīmes. Planētas modelis, kas vislabāk atbilst datiem, izrādījās līdzīgs Merkuram, tikai ar augstāku virsmas temperatūru – dienā aptuveni 770 grādu pēc Celsija.

“Šī ir pirmā reize, kad mums izdevies pārliecinoši secināt, vai eksoplanētai ir vai nav atmosfēra,” izdevumam “IFLScience” teica pētījuma autore Laura Kreidberga.

Eksoplanētas rādiuss ir 1,3 reizes lielāks nekā Zemes, un tā atrodas sarkanā pundura “LHS 3844” orbītā. No Zemes eksoplanēta atrodas 48 gaismas gadu lielā attālumā, Indiāņa zvaigznājā. Savu zvaigzni planēta apriņķo 11 stundās un ir tikai 10 miljonus kilometru tālu no tās.

Atmosfēras trūkums šai planētai tika identificēts ar NASA infrasarkano observatoriju “Spitzer”, kuras misija tuvojas beigām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu