Ja iepriekš bankas piedāvāja 500 eiro kredītu uz sešiem mēnešiem, tad šobrīd, ņemot vērā izmaiņas regulējumā, minimālā summa ir 1000 eiro uz 12 mēnešiem. “Salīdzinot to pašu procentu likmi un komisijas maksu, ko pirms tam aizņēmējs maksāja par sešu mēnešu 500 eiro kredītu, šobrīd būtībā ir pieejama divreiz lielāka summa uz divreiz garāku termiņu, kas nozīmē, ka patērētājs samaksās vairāk,” minēja Āboltiņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir arī atsevišķas bankas, kuras ir saglabājušas iepriekšējo minimālo summu 300 eiro vai 500 eiro apmērā, ko varēja paņemt uz sešiem mēnešiem, taču patlaban šo aizņēmumu var saņemt uz ne mazāk kā 10 vai 12 mēnešu termiņu.

Āboltiņš norādīja, ka, piemēram, bankā līdz šā gada 1.jūlijam bija iespējams aizņemties minimālo summu 500 eiro uz sešiem mēnešiem. Komisija maksa par šāda aizdevuma piešķiršanu bija 50 eiro, bet gada procentu likme bija 80,6%. Tādējādi patērētājs bankai šāda aizņēmuma gadījumā samaksāja 85,58 eiro. Savukārt pēc 1.jūlija banka piedāvā minimālo aizdevuma summu 500 eiro apmērā, taču minimālais termiņš ir 12 mēneši. Komisija maksa arī par šāda aizdevuma piešķiršanu ir 50 eiro, bet gada procentu likme ir 54,5%, tādējādi patērētājs bankai samaksās 117,37 eiro, proti, par 31,79 eiro vairāk nekā pirms grozījumu spēkā stāšanās, jo jāņem aizdevums uz garāku termiņu.

Tāpat viņš atzina, ka arī nebanku sektorā jaunā regulējuma dēļ ir ieviestas līdzīgas izmaiņas.

"Lai gan, protams, šobrīd, kad pagājis salīdzinoši īss laiks kopš normas spēkā stāšanās, visu pakalpojumu sniedzēju rīcība vēl nav izsekojama, tendence ir skaidra. Proti, tiek mainīti produkti, palielinot aizdevumu summas un/ vai aizdevumu termiņus, piemēram, aizdevumus piedāvājot vairs tikai no 500 eiro," teica Āboltiņš.

Pēc viņa minētā, atbilstoši jaunajam regulējumam maksimālā summa, kuru aizdevējs var piemērot kredītam 100 eiro apmērā uz 30 dienām, ir 2,1 eiro. "Ir skaidrs, ka pie šāda ierobežojuma nozares uzņēmumi nevar segt ne operatīvās darbības izmaksas, ne nodrošināt finansējuma piesaisti, ne veikt licencēšanas maksu un nodokļu maksājumus. Līdz ar to lielākie tirgus dalībnieki savus produktus ir pārveidojuši, lai nestrādātu ar zaudējumiem," sacīja Āboltiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi, gatavojoties izmaiņām nozares regulējumā, veica un arī šobrīd turpina veikt apjomīgu administratīvo izmaksu samazinājumu, tostarp darbinieku skaita samazināšanu, lai spētu nodrošināt esošā kredītportfeļa apkalpošanu, kā arī varētu nodrošināt aizdevumu piedāvājumu nākotnē.

"Ja runājam par uzņēmuma darbības pārtraukšanu, tad izmaiņu faktisko ietekmi varēs redzēt ilgākā laika posmā, jo katram uzņēmumam ir izsniegto aizdevumu kredītportfelis, kas ir jāapkalpo. Šobrīd asociācijai ir informācija, ka divi tirgus dalībnieki ir izbeiguši savu darbību. Reālās situācijas indikators būs licences pagarināšana un maksājuma veikšana par to valsts budžetā. 1.decembris ir laiks, kad visiem nebanku kreditētājiem ir jāveic kārtējais maksājums Patērētāju tiesību aizsardzības centram par uzraudzību 14 225 eiro apmērā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un apgrozījuma. Tas būs brīdis, kad būs vēl vairāki uzņēmumi, kuri licenci nepagarinās un faktiski pārtrauks savu darbu," atzina Āboltiņš.

Viņš arī piebilda, ka nozares uzņēmumi redz cilvēku satraukumu. Galvenokārt tas saistīts ar to, ka ir jāaizņemas lielākas summas, nekā patērētājam ir nepieciešams, vai arī ir jāgaida nedēļa līdz aizdevuma saņemšanai. “Tas nerisina īstermiņa kredīta galveno funkciju – aizdot nelielu naudu uz īsiem termiņiem, lai risinātu steidzamu problēmu, piemēram, saplīsa mašīna un remonts nepieciešams uzreiz, vai arī sāp zobs un zobārsta apmeklējums ir nepieciešams steidzami, bet nav naudas, lai par vizīti samaksātu,” sacīja asociācijas vadītājs.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) atzīmēja, ka centrs datus par patērētāju kreditēšanas tirgu apkopo divas reizes gadā. Licencētajiem komersantiem atskaites par darbības rādītājiem, tostarp no jauna izsniegto kredītu skaitu un apjomu, kredītportfeļa atlikumu u.c. jāiesniedz līdz kārtējā gada 1.septembrim par attiecīgā gada pirmo pusgadu (janvāris-jūnijs) un līdz nākamā gada 1.martam par iepriekšējā gada otro pusgadu (jūlijs-decembris).

"Pašlaik komersanti vēl tikai iesniedz datus par 2019.gada pirmo pusgadu, kad spēkā vēl joprojām bija iepriekšējais regulējums. Vai saistībā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā būs novērojams būtiskas aizdevuma summu izmaiņas palielinājuma virzienā, no komersantu atskaitēm būs redzams tikai nākamgad pēc 1.marta," norādīja PTAC.

Savukārt, runājot par iespējamo aizdevuma atmaksas termiņa pieaugumu, PTAC norādīja, ka centrs līdz šim izdalīja distances un patēriņa kredītus pēc to atmaksas struktūras, proti, aizdevumi ar atmaksu vienā maksājumā un termiņā līdz 14 dienām, aizdevumi ar atmaksu vienā maksājumā un termiņā līdz 30 dienām, kā arī aizdevumi ar atmaksas grafiku, tajā skaitā kredītlīnijas. Atsevišķi informācija par kredītu ar atmaksas grafiku termiņstruktūru netiek apkopota.

Raksts tapis sadarbībā ar "Ferratum Bank".