Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas lauksaimniecības ministri ceturtdien, 5.septembrī plāno tikties Varšavā un parakstīt deklarāciju, kurā pausta šo četru valstu vienota nostāja par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, tiešo maksājumu izlīdzināšanu, breksita seku novēršanu un nepieciešamo atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā.
Deklarāciju parakstīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Jans Krištofs Ardanovskis, Igaunijas lauku lietu ministrs Marts Jarviks un Lietuvas zemkopības ministrs Andrjus Paļonis.
Gerhards norādīja, ka Latvijas galvenā prioritāte ir taisnīgi tiešmaksājumi un atbilstošs finansējums lauku attīstībai nākamajā ES plānošanas periodā.
"Līdzvērtīgi tiešie maksājumi ir viens no godīgas konkurences priekšnosacījumiem visu ES dalībvalstu lauksaimnieku vidū. Līdz ar to ir svarīgi, ka jau šā gada sākumā esam panākuši vienotu viedokli un nostāju Baltijas valstu vidū - mēs turpināsim iestāties par to, lai Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai nākamajā plānošanas periodā tiktu noteikti tādi atbalsta mehānismi, kas sniegtu nepieciešamo atbalstu mūsu lauksaimniekiem, neatstājot viņus nevienlīdzīgā pozīcijā, kā tas bija līdz šim," uzsvēra Gerhards.
Jau vēstīts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemkopības ministri maija nogalē vienojās, ka Baltijas valstis sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) pieprasīs, lai tiešmaksājumi lauksaimniekiem pēc septiņiem gadiem sasniegtu 100% ES vidējā līmeņa.
Tāpat vēstīts, ka EK pērn 1.jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu.
Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apmērs nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. EK Latvijai paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu - līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. Zemkopības ministrijā iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.
