/nginx/o/2019/09/03/12526556t1h8936.jpg)
Īpašumtiesības uz augiem – ja agrāk kas tāds likās neiedomājams, tad mūsdienās tā ir biznesa realitāte. Pēdējā laikā arvien vairāk pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad kompānijas cenšas iegūt īpašumtiesības uz kādiem konkrētiem augiem, kas savukārt rada dramatiskas sekas zemkopībā visā pasaulē. Īpaši sarežģīta situācija radusies Indijā, vēsta “Deutsche Welle”.
Ilgus gadus Gudžaratas provincē Indijā Haribai Devžibai Patels audzē kokvilnu, zemesriekstus un kartupeļus. No katras ražas zemnieks ievāc sēklas materiālu, kas viņam piederošajā četrus akrus lielajā laukā nodrošina ražu nākamgad.
Pagājušajā gadā Patels sāka audzēt jaunu kartupeļu šķirni, kam piešķirts nosaukums “FC5”. Tas bija lēmums, kas Patelam beidzās tiesas zālē, jo ASV kompānija “PepsiCo” ir noteikusi īpašumtiesības uz konkrēto kartupeļu šķirni. Patels uzsver, ka viņš nav zinājis, kas tā ir par šķirni, vēl jo vairāk – ka tiesības uz tieši šo šķirni pieder uzņēmumam “PepsiCo”.
“Man vispār nebija ne jausmas, kas notiek un kā es vispār tiku ierauts visā šajā nepatīkamajā situācijā,” sacīja Patels. Viņš un vēl četri fermeri no Gudžaratas reģiona saņēma sodu no uzņēmuma “PepsiCo India”, jo viņi esot kultivējuši un pārkāpuši uzņēmuma īpašumtiesības uz konkrēto kartupeļu šķirni.
Apsūdzēto advokāts Anands Jadniks norāda, ka “FC5” šķirnes kartupeļi, iespējams, tiek audzēti īpaši “PepsiCo” meitaskompānijas “Lays” vajadzībām un šā uzņēmuma galvenajam produktam – kartupeļu čipsiem. “PepsiCo” pret Patelu iesniedza tiesā prasību par 10 miljoniem rūpiju jeb 126 tūkstošiem eiro.
“Es biju pilnībā sagrauts. Biju nobijies. Nekad manā dzīvē man nav bijusi tāda nauda, lai spētu samaksāt sodu par pārkāpumiem, ko uzskaitījuši “PepsiCo” pārstāvji,” sacīja Patels. 46 gadus vecajam zemniekam ir ģimene, kurā aug divi bērni, un viņš nopelna aptuveni 3000 eiro gadā.
Tiesas process pret Patelu sākts tāpēc, ka viņa laukā atrasti augam kartupeļi, uz kuriem īpašumtiesības pieder “PepsiCo”. Kā norāda Patela advokāts, “PepsiCo” par Patela laukā augošajiem kartupeļiem uzzinājusi, izmantojot privātdetektīvus, kuri arī ir nodrošinājuši visu nepieciešamo informāciju.
“Viņi uzņēma slepenus videomateriālus, kā arī no lauka savāca paraugus. Pēc tam jau sekoja vēršanās tiesā pret Patelu,” sacīja advokāts Jadniks.
Privatizētie resursi
Šis gadījums ir kārtējais piemērs tam, kas notiek pasaulē – globāli zināmās kompānijas piesaka īpašumtiesības uz kādiem konkrētiem augiem vai to ģenētisko materiālu.
“Resursi, ko gadsimtiem ilgi cilvēce ir izmantojusi pārtikas rūpniecībā, tagad kļūst par privatizācijas objektu,” sacīja pētniece Judita Dīsberga.
Pirmo reizi ideja par īpašumtiesībām uz konkrētu augu vai ģenētisko materiālu izskanēja ASV pagājušā gadsimta 1980. gados, un drīz pēc tam Rietumvalstis arī sāka sekot Savienoto Valstu piemēram. Piemēram, 1990. gadā uzņēmumi bija noteikuši īpašumtiesības uz 120 augu šķirnēm, bet šodien šis skaitlis ir sasniedzis jau 12 tūkstošus, no kuriem 3500 augi ir reģistrēti Eiropā.
Kā tas izpaužas?
Nosakot īpašumtiesības uz konkrētu augu vai tā īpašībām, tiesību īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības audzēt, pavairot un pārdot konkrēto produktu. Tas savukārt aizliedz zemniekiem konkrētās šķirnes augus sēt, audzēt vai arī novākt to ražu bez īpašas atļaujas.
Īpašumtiesības parasti tiek noteiktas uz augiem, kam ir specifiskas īpašības vai arī kāds īpašs gēns, piemēram, paaugstināta noturība pret dažādām kaitēm vai noturība pret klimata pārmaiņu radītajiem apstākļiem. Piemēram, atsevišķas kompānijas, kā “Monsanto”, audzē augus, kuri ir noturīgi pret pesticīdiem, kurus kompānija pati ir izveidojusi.
“Īpašumtiesību noteikšana kādām konkrētām augu īpatnībām vai iezīmēm ir liela problēma, jo augi attīstās dabīgā ceļā, līdzīgi notiek arī gēnu mutācija,” teica Dīsberga. “Ja, piemēram, ābolam ir tāda raksturīpašība kā rozā plankumi, uz ko ir noteiktas īpašumtiesības, – tad teorētiski pastāv iespēja, ka īpašumtiesību turētājs var vērsties tiesā pret jums, ja jūsu dārza ābelē būs kaut viens ābols ar rozā plankumiem.”
Tāpat problēmu rada arī tas, ka patentēto augu ziedputekšņi ar vēja palīdzību var nonākt citos laukos, tādējādi radot nepatikšanas zemniekam, kurš, visticamāk, pat nenojauš, ka viņa laukā tagad aug kāds “aizliegtais auglis”.
Tā, piemēram, 2004. gadā starptautiskā kompānija “Monsanto” vērsās tiesā pret kanādiešu fermeri Pērsiju Šmaiseru par īpašas sojas pupiņu šķirnes audzēšanu un novākšanu bez uzņēmuma atļaujas. Zemnieks sacīja, ka viņa laukā jau ilgāku laiku ik gadu mainās pupiņu šķirnes, jo dabiskā ceļā notiek ģenētiskā modificēšanās. Tomēr “Monsanto” izdevās uzvarēt tiesas prāvā, taču vēlāk ekspertīze secināja, ka Šmaisera laukā audzētajās pupiņās bija pārāk maza patentēto gēnu klātbūtne, līdz ar to viņam nebija jāmaksā sods.
Biopirātisms
“Monsanto” pārstāvji apgalvo, ka īpašumtiesību likumi ir nepieciešami, jo tie garantē uzņēmumiem jaunu inovāciju radīšanu. Neaizsargājot tos, jaunu tehnoloģisko un cita veida inovāciju ieviešana būtiski kavētos.
Komentējot dažādos gadījumus, “Monsanto” norādīja, ka uzņēmums “investē katru dienu miljoniem dolāru izpētē un agrokultūras produktu attīstībā, un par katriem desmit dolāriem, ko zemnieki iztērē sēklās, “Monsanto” samaksā vienu dolāru izpētē un attīstībā.”
Kritiķi gan norāda, ka īpašumtiesības bloķē pieeju ģenētiskam materiālam, kas pieejams zemniekiem, un mazina bioloģisko daudzveidību, kā arī šķirņu daudzveidību, un padara zemniekus atkarīgus no sēklu ražotājiem.
“Monsanto” māteskompānija “Bayer” norāda: “Zemniekiem pašiem ir iespēja izvēlēties, vai nu iegādāties produktus no kāda konkrēta piegādātāja, vai arī kaut ko audzēt pašiem.”
Arī Eiropā ir notikušas atsevišķas tiesas prāvas saistībā ar īpašumtiesību pārkāpumiem, kas attiecas uz augiem. Tā, piemēram, “Monsanto” noteica īpašumtiesības uz Indijas meloņu šķirni, kas bija noturīga pret specifiskiem vīrusiem. Eiropas Patentu birojā tika noteiktas “Monsanto” īpašumtiesības uz konkrēto meloņu šķirni.
No tā brīža “Monsanto” piederēja īpašumtiesības ne tikai uz šo konkrēto īpašību (noturību pret vīrusiem), bet gan uz visām Indijas melonēm, kuras bija noturīgas pret konkrētajiem vīrusiem. Tas savukārt izraisīja asu kritiku no oponentiem, kuri apsūdzēja “Monsanto” biopirātisma praktizēšanā. Vēlāk īpašumtiesības tika atceltas, norādot, ka augļa īpašības nevar uzskatīt par izgudrojumu, ko patentēt.
Gigantisks tirgus un drauds ēdienu industrijas drošībai?
Atsaucoties uz Indijā bāzētā tirgus izpētes uzņēmuma “Mordor Intelligence” veiktajiem pētījumiem, 2024. gadā sēklu ražošanas sektora ienākumi sasniegs 90 miljardus dolāru, kas ir par 30 miljardiem vairāk, nekā bija pērn. Vairāk nekā puse no šīs summas nonāks “Bayer-Mosanto”, “Du Pont” un “Syngenta” rokās.
Brams de Jongs no “Oxfam Netherlands” norāda: īpašumtiesību noteikšana uz augiem rada situāciju, kad sēklu industrija kļūst arvien konsolidētāka. Tas savukārt apdraud fermerus un viņu tiesības uzglabāt, izmantot un pārdot savas audzētās augu sēklas visā pasaulē.
“Tas viss notiek ne tikai ASV vai Eiropā. Tas notiek visā pasaulē,” sacīja de Jongs. “Kurš izlems to, kas tiks audzēts laukos nākotnē? Izskatās, ka visu diktēs tikai lielās korporācijas. Īpašumtiesības sākotnēji tika noteiktas, lai aizsargātu tādus izgudrojumus kā radio vai telefons, bet ne tāpēc, lai iejauktos dzīvajā dabā,” sacīja de Jongs.
Tāpat arī ANO ziņojumā “Tiesības uz ēdienu” ir izteiktas bažas par to, ka ēdiena nozares drošību apdraud “dažādas struktūras”, kuru dēļ visā pasaulē var celties pārtikas cenas, un tas savukārt var smagi apdraudēt nabadzīgākos pasaules reģionus.
Vēl bažas rada jautājums, kam pieder to augu sēklas, kas vēlāk tiek izmantoti pārtikas rūpniecībā. Atsaucoties uz vairākām izpētes kompānijām, lielākā daļa no sēklu rūpniecības nāk no valstīm ziemeļos, bet 90% no bioloģiskajiem resursiem – no valstīm dienvidos. Tur patentu un īpašumtiesību likumi ir striktāki, un globālie spēlētāji atrod dažādus robus.
Piemēram, Indijā likums netiek piemērots pareizi, līdz ar to zemnieki ir ļoti ievainojami pret dažādu lielo uzņēmumu pretenzijām.
“Indijā, lai arī likums neparedz īpašumtiesību noteikšanu uz atsevišķiem gēniem, tomēr var atrast robus likumdošanā, kas ļauj patentēt arī gēnus. Šeit arī rodas bīstamība, ka fermeri kļūst apdraudēti, jo tiesas var nepareizi izprast konkrētos likumus, kuri mainās pietiekami bieži,” saka intelektuālā īpašuma eksperte Varnika Čavla.
Lieli protesti
“PepsiCo” tiesvedība pret fermeri Patelu un citiem zemniekiem ir izraisījusi lielus protestus Indijas zemnieku vidū, kuri aicina boikotēt starptautisko kompāniju. Tāpat kritiku uzņēmumam ir veltījuši arī politiķi.
Maijā “PepsiCo India” negaidīti pārtrauca atsevišķas prasības pēc tam, kad notika konsultācijas ar valdības pārstāvjiem. Arī pret Patelu prasība tiesā tika izbeigta, taču zemnieks joprojām pauž bažas, ka pret viņu varētu atjaunot tiesvedību.
“Joprojām ir iespēja, ka kompānija sāks pret mani tiesvedību, un atzīstu, ka neesmu pietiekami kompetents, lai stātos pretī tādam lielam, starptautiskam uzņēmumam. Tomēr kartupeļu audzēšanu es nepārtraukšu, jo tās ir manas tiesības – audzēt kartupeļus,” sacīja Patels.
