Mēness iekšienē varētu slēpties plašas dārgmetālu atradnes (5)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Geoscience”, rakstīts: lai arī pētnieki dārgmetālus neatrada tiešā veidā, viņi ir pārliecināti par sēra, kas atrodas Mēness vulkānisko iežu paraugos, saikni ar dzelzs sulfīdu, kas atrodas Mēness iekšienē.

“Izpētot Zemes derīgo izrakteņu atradnes, var secināt, ka dzelzs sulfīds ir lieliska vieta, kur glabāt tādus dārgmetālus kā platīns un pallādijs,” komentēja pētījuma galvenais autors Džeimss Brenans.

Viena no vadošajām hipotēzēm, kas skaidro Mēness veidošanos, vēsta, ka mūsu dabiskais pavadonis radās pēc tam, kad planētas izmēra objekts sadūrās ar Zemi pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Zinātnieki uzskata, ka tieši tāpēc Zemei un Mēnesim ir ļoti līdzīgs sastāvs.

Tiesa, pētnieki joprojām nesaprot, kāpēc Mēness vulkānisko iežu paraugos ir daudz mazāk dārgmetālu nekā gaidīts, ja reiz pieņem, ka augstākminētā hipotēze ir pareiza. Lai atrisinātu šo mīklu, Brenans ar savu komandu vispirms laboratorijā simulēja ekstrēmo spiedienu un temperatūru, kas valda Mēness iekšienē, lai redzētu, cik daudz dzelzs sulfīda izveidosies.

Pētījumā tika norādīts, ka dārgmetāli, kas izveidojās Mēness iekšienē, ir piesaistīti dzelzs sulfīda atradnēm. Tas nozīmē, ka magmas straumes tos nevarēja uznest Mēness virspusē.

Šī teorija varētu izskaidrot mīklu, kāpēc Mēness vulkānisko iežu paraugos ir tik zems dārgmetālu līmenis.

“Pētījuma rezultāti parāda, ka sērs Mēness vulkāniskajos iežos ir pazīme par to, ka Mēness iekšienē atrodas dzelzs sulfīds. Mēs uzskatām, ka tā ir vieta, kur nonāca dārgmetāli pēc lavas izveidošanās,” teica Brenans.

Tiesa, Brenans uzsvēra, ka šo atklājumu varēs apstiprināt tikai tad, kad astronauti vai Mēness zonde iegūs un uz Zemi nogādās iežu paraugus no Mēness iekšienes. Nekas tāds iepriekš nav paveikts.

“Zemes iekšieni mēs pētām jau krietnu laika periodu, tāpēc mēs diezgan labi zinām, kas tur atrodas, bet ar Mēnesi viss ir citādāk,” piebilda Brenans.