Valdība budžeta problēmas turpina risināt uz pašvaldību rēķina, uzskata LPS

Finanšu ministra budžeta portfelis un zobratiņš ar zibatmiņu.

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Valdība fiskālās telpas palielināšanu ir iecerējusi nodrošināt uz pašvaldību rēķina, pirms tam ne reizi šīs ieceres neapspriežot ar vietvarām, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS).

Kā norāda LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele, valdība šodien neņēma vērā LPS iebildumus un neieklausījās klātienē paustajos argumentos, bet vienbalsīgi pieņēma lēmumu par fiskālās telpas palielināšanas pasākumiem 2020.gadam un ietvaram 2020.- 2022.gadam.

Pēc viņas teiktā, kopumā valdības lēmums pašvaldību budžetiem šajā laika posmā rada negatīvu fiskālu ietekmi vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā.

Lai valsts iegūtu papildu līdzekļus jauno prioritāšu īstenošanai, valdība lēma samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus par 80,7 miljoniem eiro, Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumus - par 38 miljoniem eiro, turklāt no pašvaldībām par labu valstij pārdalīt azartspēļu nodokļa ieņēmumus aptuveni trīs miljonu apmērā.

"Pašvaldībām papildus vēl būs jārod 9,8 miljoni eiro pusdienu daļējai nodrošināšanai 1.-4.klašu audzēkņiem," pauž Ūbele.

"Neviens no šiem pasākumiem pretēji likumā "Par pašvaldībām" un Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktajam nav pārrunāts vai skaņots ar pašvaldībām. Aicinu valdību pirms galīgo lēmumu pieņemšanas par pasākumiem, kas skar tieši pašvaldību budžetus, darīt to tikai pēc sarunām ar pašvaldībām," pauž Kaminskis.

LPS vadītājs arī aicināja valdību un ministrus izpildīt spēkā esošos normatīvos aktus un tikai tad meklēt jaunas prioritātes.

Kā ziņots, piektdien Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un 2020.-2022. gada ietvaram. 

Valdība apstiprināja 2020.gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021.gadā un 2022.gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Fiskālās telpas palielināšanai šogad 80,7 miljoni eiro gūti, samazinot pašvaldību dotāciju.

Uz augšu