"Moneyval" rekomendācijas un to nepildīšanas iespējamās sekas

Kas ir "Moneyval"?

- Kas ir "Moneyval"? 

- “Moneyval” ir Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja, kas izveidota 1997. gadā. Komitejā šobrīd darbojas 47 dalībvalstis un tā pakļaujas Eiropas Padomes ministru komitejai.

“Moneyval” uzdevums ir novērtēt, kā tiek ievēroti galvenie starptautiskie standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā un nodrošināta to īstenošanas efektivitāte, kā arī sniegt ieteikumus attiecībā uz nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Būtiski ir saprast, ka Latvija šobrīd atrodas dubultā vērtēšanas stadijā. Proti, bez jau minētā “Moneyval”, Latvijai ir jārāda savs progress arī Finanšu darījumu darba grupai jeb FATF (Financial Action Task Force) - starpvaldību organizācijai, kuras mērķis ir noteikt standartus un veicināt tiesisku, normatīvu un operatīvu pasākumu efektīvu īstenošanu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un citiem ar to saistītiem draudiem starptautiskās finanšu sistēmas integritātei.

“Moneyval” vērtē normatīvo aktu izmaiņas (proti, izvērtē tehnisko atbilstību rekomendācijām), kamēr FATF vērtē normatīvo aktu piemērošanu praksē, efektivitāti sniegto rekomendāciju izpildē.

- Kādi varētu būt piemēri "Moneyval" darbībai citās valstīs, respektīvi, kurās valstīs arī nepieciešams īstenot šīs institūcijas rekomendācijas? 

- Tā kā Moneyval ir EP institūcija, tās rekomendācijas ir jāpilda visām tās dalībvalstīm. “Moneyval” eksperti situāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma un proliferācijas (masu iznīcināšanas ieroču) finansēšanas jomās vērtē visās EP dalībvalstīs. Finanšu sistēmām, kā arī noziegumiem tajās, ir globāls raksturs, tāpēc katrai valstij ir būtiski, lai tās finanšu sistēma ir droša un darbotos atbilstoši starptautiskajām prasībām.

- Kas ir šo rekomendāciju vidū? Kā tās var ietekmēt tautsaimniecību kopumā?

“Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 2018. gada 23. augusta ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti analizēti 40 tehniskās atbilstības rādītāji, kā arī 11 efektivitātes rādītāji (Immediate Outcome - IO).

Tie ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas risku novērtējums, politika un koordinācija, starptautiskā sadarbība, uzraudzība, preventīvie pasākumi, juridiskās personas un veidojumi, finanšu izlūkošana, izmeklēšana un kriminālvajāšana, konfiskācija, terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana, terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas, kā arī finanšu sankcijas par proliferācijas finansēšanu.

Nenodrošinot visu rekomendāciju izpildi un valstij aktīvi nestrādājot, lai novērstu noziegumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tā var tikt atzīta par augsta riska jurisdikciju. Tas, savukārt, var apdraudēt ārvalstu investīciju ienākšanu valstī un radīt būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

- Kādas sekas varētu būt, neizpildot "Moneyval" rekomendācijas?

- Ja Latvija neizpilda “Moneyval” rekomendācijas, valsts var tikt iekļauta starp augsta riska valstīm, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesiskajā regulējumā ir stratēģiskas nepilnības.

- Bieži dzirdēts arī par iespējamo Latvijas nokļūšanu "pelēkajā zonā". Ko tas nozīmētu Latvijai kā valstij un tās iedzīvotājiem?

- Iekļaušana „pelēkajā sarakstā” būtu bīstams signāls investoriem, it īpaši finanšu sektorā. Turklāt tam būtu sekas ilgtermiņā un nav runa tikai par to, ka tad būtu jāiegulda daudz lielāki līdzekļi un pūles, lai no šī saraksta izkļūtu pēc iespējas ātrāk. Rīkoties, strādāt, lai neiekļūtu “pelēkajā sarakstā” ir visas valsts reputācijas jautājums. No Eiropas valstīm pēdējā laikā tajā ir iekļauta tikai Serbija, sarakstā nekad nav bijusi kāda ES dalībvalsts.

- Kā vispār Latvijai pašlaik sokas ar "Moneyval" ieteikumu izpildi? Vai kopš ABLV bankas slēgšanas situācija ir uzlabojusies?

Normatīvo aktu pilnveidošanas jomā Latvija gada laikā ir paveikusi ievērojamu progresu. Piemēram, vairākkārt ir grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ieskatā “Moneyval” ekspertu rekomendētais šajā likumā ir iekļauts.

Tāpat būtiski grozījumi ir stājušies spēkā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Ir arī pieņemti grozījumi Krimināllikumā, piemēram, nosakot kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas, ko ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu.

Tāpat ievērojami ir uzlabojusies sadarbība starp privāto un publisko sektoru. Šīs sadarbības pozitīvo progresu apliecina ievērojamais iesaldēto līdzekļu apjoms un ierosināto kriminālprocesu daudzums.

- Kā FID vērtētu situāciju Latvijā - vai finanšu noziegumi tiek konstatēti mazākā apmērā nekā iepriekš?

Ir ieguldīts liels darbs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu, uzraugu, tiesībaizsardzības iestāžu un citu iesaistīto institūciju izglītošanā. Rezultātus mēs varam redzēt kaut vai iesaldēto aktīvu griezumā. Tas gan nenozīmē, ka finanšu noziegumu ir vairāk, lielāks ir to atklāšanas procents.

2019. gada 8 mēnešos kopējais iesaldēto līdzekļu apjoms ir 175 miljoni eiro, salīdzinoši 2018.  gadā 8 mēnešos – 70 miljoni, bet 2017. gada 8 mēnešos – 34 miljoni eiro.