- “Moneyval” ir Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja, kas izveidota 1997. gadā. Komitejā šobrīd darbojas 47 dalībvalstis un tā pakļaujas Eiropas Padomes ministru komitejai.
“Moneyval” uzdevums ir novērtēt, kā tiek ievēroti galvenie starptautiskie standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā un nodrošināta to īstenošanas efektivitāte, kā arī sniegt ieteikumus attiecībā uz nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Būtiski ir saprast, ka Latvija šobrīd atrodas dubultā vērtēšanas stadijā. Proti, bez jau minētā “Moneyval”, Latvijai ir jārāda savs progress arī Finanšu darījumu darba grupai jeb FATF (Financial Action Task Force) - starpvaldību organizācijai, kuras mērķis ir noteikt standartus un veicināt tiesisku, normatīvu un operatīvu pasākumu efektīvu īstenošanu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un citiem ar to saistītiem draudiem starptautiskās finanšu sistēmas integritātei.
“Moneyval” vērtē normatīvo aktu izmaiņas (proti, izvērtē tehnisko atbilstību rekomendācijām), kamēr FATF vērtē normatīvo aktu piemērošanu praksē, efektivitāti sniegto rekomendāciju izpildē.
- Kādi varētu būt piemēri "Moneyval" darbībai citās valstīs, respektīvi, kurās valstīs arī nepieciešams īstenot šīs institūcijas rekomendācijas?
- Tā kā Moneyval ir EP institūcija, tās rekomendācijas ir jāpilda visām tās dalībvalstīm. “Moneyval” eksperti situāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, terorisma un proliferācijas (masu iznīcināšanas ieroču) finansēšanas jomās vērtē visās EP dalībvalstīs. Finanšu sistēmām, kā arī noziegumiem tajās, ir globāls raksturs, tāpēc katrai valstij ir būtiski, lai tās finanšu sistēma ir droša un darbotos atbilstoši starptautiskajām prasībām.
- Kas ir šo rekomendāciju vidū? Kā tās var ietekmēt tautsaimniecību kopumā?
“Moneyval” 5. kārtas novērtēšanas 2018. gada 23. augusta ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitāti analizēti 40 tehniskās atbilstības rādītāji, kā arī 11 efektivitātes rādītāji (Immediate Outcome - IO).
Tie ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas risku novērtējums, politika un koordinācija, starptautiskā sadarbība, uzraudzība, preventīvie pasākumi, juridiskās personas un veidojumi, finanšu izlūkošana, izmeklēšana un kriminālvajāšana, konfiskācija, terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana, terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas, kā arī finanšu sankcijas par proliferācijas finansēšanu.
Nenodrošinot visu rekomendāciju izpildi un valstij aktīvi nestrādājot, lai novērstu noziegumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tā var tikt atzīta par augsta riska jurisdikciju. Tas, savukārt, var apdraudēt ārvalstu investīciju ienākšanu valstī un radīt būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.
- Kādas sekas varētu būt, neizpildot "Moneyval" rekomendācijas?
- Ja Latvija neizpilda “Moneyval” rekomendācijas, valsts var tikt iekļauta starp augsta riska valstīm, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas tiesiskajā regulējumā ir stratēģiskas nepilnības.
- Bieži dzirdēts arī par iespējamo Latvijas nokļūšanu "pelēkajā zonā". Ko tas nozīmētu Latvijai kā valstij un tās iedzīvotājiem?