"Nezinu, ko darīt." "Brexit" izjauc britu pensionāru pāra sapni par vecumdienām Francijā (7)

TVNET/The Local
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP/SCANPIX

Britu pensionāru pāris Barijs un Patrīcija Karltoni izdarīja visu, lai nodrošinātu sev labas vecumdienas - pēc ilgiem darba gadiem Lielbritānijā nopirka lētu māju Francijā un 14 gadu laikā to pamazām izremontēja. Taču pēc "Brexit" referenduma piedzīvotā straujā sterliņu mārciņas vērtības krituma dēļ viņiem no šī sapņa varētu nākties atteikties, vēsta portāls "The Local".

79 gadus vecais Barijs un 77 gadus vecā Patrīcija uz Franciju devās pēc tam, kad tur uz dzīvi apmetās viņu meita.

Viņi šo zemi iemīlēja jau 1967.gadā, kad pirmoreiz pavadīja tur atvaļinājumu, tomēr iespēja pārcelties radās tikai 2005.gadā pēc aiziešanas pensijā.

Šo gadu laikā valūtas kursa svārstību dēļ pāra ienākumi samazinājušies par trešdaļu. "Mēs nebijām plānojuši vairs atgriezties Britu salās. Taču mūsu ienākumi tik ļoti samazinājušies, ka, iespējams, būs jāpamet Francija, lai varētu izdzīvot," stāsta Barijs.

Pārcelšanās uz sapņu zemi

Pensionētais telekomunikāciju speciālists Barijs norāda, ka pāris gribēja uz Franciju pārcelties jau spēka gados, taču franču valodas zināšanu trūkuma dēļ no šīs domas atteicās. 

2004.gadā Francijā uz dzīvi apmetās viņu meita. Palīdzot viņai pārcelties, Karltoni vietējiem apjautājās par iespēju pašiem tikt pie dzīvesvietas Piejūras Šarantā Francijas dienvidrietumos. Pāris paņēma kredītu Francijas bankā un par 13 800 eiro nopirka nolaistu māju, ko vairāku gadu laikā pakāpeniski izremontēja. 

Pāris 20 gadus nodzīvoja Menas salā, kur ir atšķirīga sistēma no Apvienotās Karalistes - pensijas sterliņu mārciņās tiek pārskaitītas tikai uz britu banku. Naudas pārskaitīšana uz Franciju un maiņa uz eiro rada papildus izdevumus.

Kad mārciņas vērtība pret eiro sāka kristies, viņi saprata, ka iztikt ar britu pensiju kļūst arvien grūtāk. "Kad tikko bijām pārvākušies, valūtas maiņas kurss bija 1,4 eiro pret vienu mārciņu, bet tagad to vērtība ir apmēram vienāda. Esam zaudējuši aptuveni trešdaļu no saviem ienākumiem," norāda Barijs. 

Kopš "Brexit" referenduma pāris samazinājis savus ikdienas tēriņus. Labdarības fonds "British Charitable Fund", kas palīdz Francijā trūkumā nonākušiem britiem, palīdz apmaksāt rēķinus par apkuri. Taču iztikt joprojām esot grūti.

Karltonu meita ir precējusies ar francūzi un paliks Francijā. Pensionāru pāra vienīgais Lielbritānijā dzīvojošais radinieks ir Oatrīcijas brālis, kurš dzīvo netālu no Notingemas. "Bet viņš neiesaka uz turieni pārcelties. Mēs vispār negribam atgriezties Britu salās. Visa mūsu dzīve ir šeit, taču situācija ir sarežģīta," norāda Barijs. "Mēs joprojām ik mēnesi veicam hipotekārā kredīta maksājumus 500 eiro apmērā. Tas būs jādara līdz 2023.gadam. Mums vajadzētu paciesties, kamēr paliks labāk, taču pašlaik nespējam nomaksāt savus rēķinus. Nezinu, ko darīt."

Izplatīta problēma

Karltoni nav vienīgie Francijā dzīvojošie britu pensionāri, kuri uz savas ādas izjūt "Brexit" sekas, pirms tas vēl noticis.

Francijā ir liela britu emigrantu kopiena, kas iztiek no Apvienotajā Karalistē gūtajiem ienākumiem - pensijām, algas par attālināti veicamu darbu vai ienākumiem no nekustamā īpašuma izīrēšanas. Visi izjūt mārciņas vērtības krišanos.

31.jūlijā mārciņas vērtība nokritās līdz zemākajam punktam pēdējo divu gadu laikā - 1,09 eiro. Tātad, ja no Lielbritānijas tiek saņemti nemainīgi ienākumi 1200 mārciņu apmērā, šī gada jūlija beigās tie būtu 1308 eiro. Salīdzinājumam: 2016.gada jūlija sākumā, īsi pirms "Brexit" referenduma, tie būtu bijuši 1548 eiro. Savukārt 1999.gadā - 1800 eiro.

Vairāki Francijā dzīvojošie briti portālam "The Local" atklāja, ka spiesti samazināt tēriņus.

Daudzi satraucas par savu finansiālo situāciju nākotnē. Vairāku veidu pastāvīgās uzturēšanās atļaujās iekļauts punkts par minimālajiem ienākumiem, kas tās saņēmējam jāgūst. Arvien vairāk cilvēku atliek pieteikšanos, jo baidās, ka tuvākajā nākotnē viņu ieņēmumi varētu sarukt zem noteiktā līmeņa.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu