Autorizācija un parakstīšanās bez papīra un pildspalvas jeb kā digitālie risinājumi pārņem ikdienu

FOTO: Unsplash

Nav noslēpums, ka tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi ieviest dažādas inovācijas dažādās dzīves jomās. Viena no šīm jomām ir arī droša pieslēgšanās banku pakalpojumiem, kā arī dokumentu parakstīšana elektroniski. Viens no rīkiem, kas ļauj droši autorizēties internetbankā, ir “Smart ID”. Portāls TVNET aicināja uz sarunu “Smart ID” uzturētājkompānijas “SK ID Solutions” Latvijas filiāles biznesa attīstības vadītāju Sanitu Meijeri, kura ieskicēja uzņēmuma darbības tālākās perspektīvas.

- Tagad liela daļa cilvēku, lai autorizētos internetbankā, izmanto “Smart ID”. Ar ko vispār “Smart ID” sākās?

- Pati vēsture ir sena. Uzņēmumam “SK ID Solutions” ir 18 gadi – tas tika dibināts 2000. gada decembrī Igaunijā. Viss sākās ar to, ka toreiz “Swedbank”, SEB un “Telia” izveidoja šo uzņēmumu, lai izstrādātu autorizācijas rīku. Bankām bija vajadzīgs drošs autorizācijas rīks un mobiliem operatoriem – mobilās identitātes risinājums. Un bankas no savas puses arī ir ieguldījušas lielu darbu, lai droši izmantotu “Smart ID”.

- Bet aktīvāk “Smart ID” tiek izmantots vien pēdējos gadus...

- Aktīvāk jā, jo pirmkārt – bija kopējās prasības, ka nedrīkstēs izmantot kodu kartes, jo tās nav drošas. Tas bija tāds kā spiediens no malas, kas lika cilvēkiem izvēlēties “Smart ID”, jo tas piedāvāja plašākas iespējas. Tas ir arī drošāks risinājums, un liels stimuls bija kodu karšu ēras beigās.

- Jūs jau minējāt, ka “Smart ID” pirmssākumi meklējami šī gadsimta sākumā, kad vēl nebija viedtālruņi. Kā tajā laikā šis rīks darbojās?

- Tajā laikā tiešām nebija tādas lietotnes. Pats sākums, ar ko uzņēmums nodarbojās, bija atsevišķi pakalpojumi e-paraksta nodrošināšanai Igaunijā. Pie mums e-parakstu veido Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), bet Igaunijā kā partneris bija “SK ID Solutions” un vēl daži uzņēmumi. Pirmais uzdevums bija nodrošināt e-parakstu, ar kuru varēja autorizēties bankās.

- Šobrīd ir pieejams “Smart ID”, taču citas alternatīvas, ja neskaita kodu kalkulatorus, nav. Vai nākotnē nevarētu rasties kāds konkurents, kas varētu piedāvāt savu autorizācijas rīku?

- Iespējams, ka varētu rasties. Parasti jau ir tā, ka ir kāds līderis, kam pēc tam rodas sekotāji. Taču šajā jomā tas nav tik vienkārši, jo “Smart ID” nav parasts autorizācijas rīks. Ikdienā, ievadot PIN kodus, mēs neaizdomājamies, ka juridiski – ar katru PIN2 kodu apstiprinām dokumentu, kas ir analogs ar roku parakstītam. Tāpēc tas nav tā kā “Facebook” autorizēšanās rīks, bet tas ir drošs elektronisks paraksts. Tā uzturēšana prasa lielus ieguldījumus. Ir nepieciešams veikt ieguldījumus augstas pieejamības infrastruktūrā, sertifikācijas organizāciju auditos. Domāju, ka tieši šīs ārējās prasības arī neļaus tik ātri rasties konkurentiem, kas spēs piedāvāt atzītu, drošu elektronisko parakstu.

- Pagājušajā nedēļā, tieši nākamajā dienā pēc kodu karšu ēras beigām, notika tehniskas problēmas “Smart ID” darbībā. Cik lieli ir resursi, lai būtu iespējams novērst šādas situācijas?

- Resursi, ko uzņēmums velta, ir pietiekami. Resursu pietiekamība ir viens no aspektiem, ko vērtē ārējie auditori, pirms dot atzinumu, ka pakalpojums ir drošs un kvalitatīvs. Tehniskas problēmas skar praktiski visus tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmumus, to vidū "Google" un "Microsoft". Galvenais, lai uzņēmums spēj operatīvi reaģēt un ātri novērst traucējumus. Dažreiz gadās tā, ka gribam veikalā norēķināties ar karti, bet nestrādā karšu terminālis. Tā vienkārši notiek.

- Šis arī bija tāds pats gadījums?

- Nē, šis bija unikāls gadījums ar to, ka cilvēki jau nepakļaujas brīdinājumiem. Viņi zina, ka kaut kas notiks, bet tāpat neko nedara līdz brīdim, kamēr tas nenotiek. Tāpat arī bija ar kodu kartēm, kad daudzi bija nogaidījuši līdz brīdim, kad kodu kartes vairs nestrādāja. Tajā otrdienā (10. septembrī), acīmredzot, bija liels “Smart ID” lejupielāžu un uzstādīšanas gadījumu skaits. Tas arī bija galvenais iemesls šīm problēmām.

- Vai, jūsuprāt, arvien vairāk pakalpojumi būs atkarīgi no autorizācijas līdzīgi, kā tas notiek ar “Smart ID” un internetbankām?

- Noteikti. Tas ir veids, kā neizejot no biroja, mājām, mēs varam iegūt dažādus pakalpojumus un preces.

- Vai tas neveido zināmu atkarību no tehnoloģijām? Respektīvi, notiekot kādām tehniskām problēmām, cilvēks paliek gluži “kā bez rokām”?

- Savā ziņā jā, tas ir zināms risks, bet tas ir virziens, kurā iet visa pasaule – apzinoties vai neapzinoties riskus. Protams, tiek runāts par dažādām kataklizmām, kā elektrības pazušanu vai kādas attālinātas kontroles sākšanos, bet, acīmredzot, mums šis risks ir pieņemams – mums kā lietotājiem – gan individuāli, gan valsts un uzņēmumu līmenī. Tā iespējamība, ka tas risks varētu iestāties, ir ļoti maza.

- Kādos virzienos “Smart ID” varētu paplašināt savu darbību?

- Tas, ko mēs ļoti ceram, ka reiz pienāks brīdis, ka “Smart ID” varēs izmantot kā elektronisko parakstu, parakstot dokumentus. Šobrīd parakstīt dokumentus elektroniski var tajos uzņēmumos, kur ir sava dokumentu vadības sistēma, kas ir integrēta ar Smart ID. Arvien vairāk e-pakalpojumu sniedzēji vēlas noslēgt līgumus ar klientiem attālināti, un viņi savās sistēmās integrē “Smart ID”. Piemēram, šādu iespēju klientiem piedāvā LMT.

- Igaunijā, no kurienes arī nāk “Smart ID” - vai arī tur ir tāpat kā Latvijā, kur galvenais uzsvars ir uz autorizāciju bankās, vai arī tiek piedāvāts kas cits?

- Lielākais lietotāju skaits, viennozīmīgi, nāk no bankām, bet Igaunijā ir vairāk e-pakalpojumu sniedzēji, kas savos pakalpojumos ir integrējuši “Smart ID”.

- Arvien vairāk tiek runāts par to, ka Latvija virzās pretim kļūšanai par tehnoloģiju lielvalsti. Kā ir realitātē? Vai Latvijas uzņēmumi virzās pretim šim mērķim?

- Man gribētos teikt, ka mēs virzāmies labi pretim šim mērķim, un mums ir liels potenciāls, lai kļūtu par tehnoloģiju piegādātājiem. Mums ir gudrās galvas un idejas, kā atrisināt dažādas problēmas ar tehnoloģiju palīdzību. Tas, ko gribētos – lai radītās tehnoloģijas tiktu arī plašāk izmantotas, jo mēs radām, bet varbūt sabiedrība un atsevišķa uzņēmējdarbības vide pagaidām vēl nepieņem un neizmēģina šīs tehnoloģijas. Gribētos, lai izmantošanas aspekts augtu. Ir ļoti svarīgs dialogs starp tiem, kas rada šīs tehnoloģijas, un tiem, kas varētu tās lietot. Runājot par “Smart ID”, pievienojoties uzņēmumam “SK ID Solutions”, man bija pārsteigums uzzināt, ka šim rīkam ir divi līmeņi - “pamata” un “biznesa” līmenis. Ar pamata līmeni ir iespējams tikai autorizēties, bet ar biznesa līmeni jau var pilnvērtīgi parakstīt dokumentus. Līdz ar to ir svarīga arī informācijas apmaiņa jeb “labs produkta iepakojums’.

- Tehnoloģijas attīstās, bet, diemžēl – attīstās arī kibernoziedznieku prasmes. Vai tāpat var pilnībā paļauties uz dažādiem tehnoloģiju piedāvātajiem rīkiem?

- Domāju, ka ir droši. Svarīgi ir paļauties uz drošām tehnoloģijām. Uzņēmums investē naudu un līdzekļus, lai pakalpojums būtu uzticams. Tieši tāpēc ir labās prakses standarti, sertifikācijas, auditi. Tas viss nav tikai “ķeksīša pēc”, ir svarīgi, lai lietotājs apzinās to, ka viņš izvēlas kvalitatīvus pakalpojumus. Jā, var izmantot konkrētus rīkus vai portālus, kas nebūs droši. Katrai lietai ir savas alternatīvas – ir droši un uzticami risinājumi, bet citi – apšaubāmi. Tā ir mūsu katra atbildība. Tas ir iemesls, kāpēc tuvākajā laikā “Smart ID” nebūs sekotāju, jo nodrošināt patiesi drošu pakalpojumu, ir ļoti laikietilpīgs, kā arī resursus patērējošs darbs.

- Cik vispār valstīs vispār darbojas “Smart ID”?

- Pašlaik “Smart ID” var darboties visā Eiropas Savienībā (ES), vairākās valstīs ārpus ES notiek pilotprojekti. Ģeogrāfiski robežu nav. Šobrīd saņemt “Smart ID” kontu var tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vai arī ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas eID dokumentiem jebkurā vietā pasaulē, bet izmantot to var plašāk.

- Varbūt nākotnē būs plašāks valstu loks, kur varēs saņemt pieejas “Smart ID”?

- Uz to mēs ļoti ceram! Uzņēmuma mērķos ir ar laiku pievienot arvien jaunas valstis.

- Skatoties nākotnē... Jau pašlaik esam atkarīgi no tehnoloģijām. Vai, jūsuprāt, nākotnē šī tehnoloģiju loma turpinās pieaugt?

- Domāju, ka jā... Man patīk viens teiciens - “Mēs bieži vien pārvērtējam to, ko var izdarīt trīs gados, bet nenovērtējam, ko var panākt ar tehnoloģisko progresu desmit gados”. Man šķiet, ka mēs vēl pagaidām pat iedomāties nevaram, kas būs pēc desmit gadiem. Tāpēc var teikt, ka inovācijas un jaunas tehnoloģijas pārņem mūsu ikdienu nevis aritmētiskā, bet ģeometriskā progresijā.

- Paldies par sarunu!

- Paldies!

Sanita Meijere ir viena no 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences RIGA COMM dalībniecēm. Konference RIGA COMM 2019 norisināsies Ķīpsalas izstāžu zālē 10. un 11. oktobrī.

Uz augšu