Migrācija pasaulē samazinās, taču iezīmējas jauna tendence

FOTO: EPA/Scanpix

Jaunākā statistika par migrāciju pasaulē liecina – 2018. gadā migrācija uz attīstītākajām valstīm pieaugusi vien par 2%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Šāds rādītājs lasāms ikgadējā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas atskaitē par migrācijas jautājumiem. Tomēr, kā izrādās, liela daļa bēgļu nebēg no kara, bet gan meklē labākus dzīves un ekonomiskos apstākļus, vēsta “Deutsche Welle”.

Tomēr pārrēķinot migrācijas rādītājus absolūtajos skaitļos, var secināt, ka attīstītākās valstis pērn uzņēmušas 5,3 miljonus migrantu. Visvairāk migrantu uzņēmušas ASV un Vācija. Vēl būtisku skaitu migrantu uzņēmušas arī Turcija, Japāna un Jaunzēlande.

Bēgļu skaits turpina samazināties

Lai arī pēdējo gadu laikā plaša uzmanība ir pievērsta bēgļiem, kuri bēg no kara vai nelabvēlīgas politiskas situācijas, pagājušajā gadā vislielāko migrantu proporciju sastādīja tā saucamie “ekonomiskie migranti”. 2017. gadā OECD valstīs šādu cilvēku skaits sasniedza 4,9 miljonu, kas ir par 11% vairāk, nekā gadu iepriekš. Interesanti, ka vispopulārākā valsts ekonomisko migrantu vidū ir Polija, kamēr ASV ieņem otro pozīciju.

Kas attiecas uz bēgļiem, tad pērn patvērumu OECD valstīs pieprasījuši aptuveni miljons cilvēku. Tas ir par trešo daļu mazāk nekā 2015. un 2016. gadā, kad bēgļu skaits sasniedza rekordlielus rādītājus kopš Otrā pasaules kara laikiem. Valstis, no kurām visvairāk nāk cilvēki, kas pieprasa patvērumu, pagājušajā gadā bija Afganistāna, Sīrija, Irāka un Venecuēla.

Iegūt patvērumu kļūst arvien sarežģītāk

OECD sagatavotajā ziņojumā tiek teikts, ka kopš 2015. gada OECD dalībvalstīs migrācijas politika ir kļuvusi ievērojami stingrāka. No ekonomiskajiem migrantiem tiek pieprasīta arvien augstāka kvalifikācija. Atkalapvienoties ar ģimeni vai iegūt patvērumu OECD valstīs arī ir kļuvis daudz sarežģītāk, nekā iepriekš.

Savukārt migrantu integrācijas process darba tirgū notiek visai veiksmīgi. Kopumā 2018. gadā OECD valstīs darbs bija divām trešdaļām migrantu, savukārt viņu nodarbinātības līmenis bija vien par 2,4% zemāks, nekā valstu pamatiedzīvotājiem. Tiesa, šī situācija ievērojami atšķiras katrā valstī. Piemēram, Francijā un Itālijā nodarbināti bija vien 40% no migrantiem.

Tā kā patvēruma meklētāju skaits turpina kristies, viņu mērķa valstis veltīt lielāku uzmanību nevis bēgļu ierašanās faktam, bet gan viņu integrācijai sabiedrībā. Šo pasākumu vidū ietilpst vietējās valodas apmācības, kā arī migrantu iepazīstināšana ar vietējo vērtību sistēmu, kā arī veikt procedūras, lai tiktu oficiāli atzīta viņu profesionālā kvalifikācija.

Migranti kā grēkāži

OECD speciālisti norāda, ka vairākās valstīs ir ļoti izplatīti stereotipi attiecībā uz migrantiem. Cilvēkus ar citu valstu izcelsmi nereti padara par grēkāžiem un viņi tiek vainoti problēmās, ar kurām ieceļotājiem nav nekādas saistības, teikts ziņojumā.

Ļoti daudzi cilvēki OECD valstīs jauc legālo migrāciju ar nelegālo un uzskata, ka visi migranti – tie ir bēgļi no reģioniem ar zemāku dzīves līmeni. Tāpat ir izplatīts viedoklis, ka migrācijas plūsmas nav reāli kontrolēt, bet ieceļotājiem automātiski tiek atļauts dzīvot uz pabalstiem, kā arī viņi var bez problēmām atņemt darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

OECD: Vietējo iedzīvotāju bažas nedrīkst ignorēt

Ir veikts neviens vien zinātnisks pētījums par migrantu mijiedarbību ar vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr šajos pētījumos tiek runāts par pretējo, norāda OECD. Kontrolēta un ar likumiem noteikta migrācija var nest ekonomisku un sociālu labumu gan mērķa valstīm, gan arī migrantu izcelsmes valstīm, teikts ziņojumā.

Organizācijas eksperti uzsver, ka vietējo iedzīvotāju bažas ignorēt nedrīkst, jo tas skar ne tikai ekonomiskos, bet arī sociālas dabas jautājumus. Vietējo iedzīvotāju skepticisms attiecībā uz migrantu gatavību integrēties ir jāuztver nopietni. Tāpat arī valstīm, kuras uzņem migrantus, ir nepieciešams pieprasīt, lai iebraucēji cienītu vietējās vērtības un pieņemtu vispārpieņemtās uzvedības normas, nevis izvirzītu savas prasības. Pēc ziņojuma autoru teiktā, tas var kļūt par vienu no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai migrants iegūtu pastāvīgu dzīvošanas atļauju konkrētā valstī.

Migrācija dod labumu, taču ne visiem

Lai arī migrācija kopumā dod labumu vietējai sabiedrībai, tas neattiecas uz visām sociālajām grupām. Tā, piemēram, zemu kvalificētie migranti nereti apmetas uz dzīvi lielajās pilsētās. Ja iebraucēju kļūs ļoti daudz, tad viņi agri vai vēlu sāks sastādīt konkurenci vietējiem iedzīvotājiem ar tādu pašu kvalifikāciju attiecībā uz darba vietām. Šajā gadījumā ir svarīgi palīdzēt tiem, kuri nav ieguvuši no migrācijas, bet tieši otrādi – cietuši, piemēram – iebraucēju dēļ zaudējuši darbu, teikts OECD ziņojumā.

OECD aicina savas dalībvalstis veikt precīzu informatīvo politiku. Vietējiem iedzīvotājiem ir tiesības zināt, cik daudz bēgļu un migrantu ir ieradušies valstī un kādu iemeslu dēļ tas ir noticis, kur bēgļi iepriekš ir dzīvojuši un strādājuši, kādas ir viņu izredzes veiksmīgi integrēties sabiedrībā.

Pēc jaunākās “Eurobarometer” veiktās aptaujas, 60% Eiropas Savienības pilsoņu uzskata, ka viņiem nav pietiekami daudz informācijas par migrantu plūsmām savā valstī. Vairāki cilvēki uzskata, ka viņu valstī atrodas divas reizes vairāk migrantu, nekā liecina oficiālie dati. Tieši tāpēc valstu vietējo iedzīvotāju attieksme pret ārzemniekiem ir atkarīga no tā, vai valsts valdība runā par šo tēmu, un kādā veidā tas notiek, rezumē OECD eksperti.

Uz augšu