Sliktas attiecības ar priekšnieku: Ieteikumi, lai situāciju vērstu par labu

FOTO: Pexels

Ir grūti iedomāties kolektīvu, kurā viss ir ideāli, un starp viena uzņēmuma darbiniekiem nav nekādu konfliktu. Darba vietā starp strādājošajiem ir savas lietišķās attiecības un ir pilnīgi normāli, ja kolēģu viedokļi dažos jautājumos atšķiras. Tomēr kā ir ar priekšnieku? Eksperti norāda, ka darba attiecībās nerakstīts likums ir saglabāt pēc iespējas labākas attiecības ar savu priekšnieku.

“Attiecībām starp padoto un priekšnieku ir ļoti nozīme tajā, kā attīstīsies darbinieka karjeras trajektorija. Ir ārkārtīgi grūti darbā gūt panākumus, ja priekšnieks nav tavā pusē,” medijam CNN norāda grāmatu autore un personāla eksperte Deina Braunlija.

Viņa atgādina, ka darbiniekiem ir tiesības uz savu viedokli, tomēr jāpatur prātā, ka galavārds jebkurā gadījumā pieder priekšniekam – viņam ir tiesības darbinieku paaugstināt amatā, atlaist, vai arī nozīmēt kādu nozīmīgu projektu izpildē.

Tomēr – ko darīt, ja attiecības ar priekšnieku ir sliktas?

Viens no galvenajiem noteikumiem – neieņemt upura lomu. Pat ja arī ar priekšnieku ir dažādas nesaskaņas un konflikti, nav nepieciešams staigāt pa biroju un žēloties par savām bēdām.

“Tā ir kā spirāle. Žēlojoties saviem kolēģiem, patiesībā situācija kļūst arvien sliktāka. Kāds no kolēģiem var pastāstīt priekšniekam par jūsu žēlošanos, un rezultātā situācija var kļūt vēl sliktāka, nekā tā ir. Tāpēc ir jāuzmanās – nedrīkst izplatīt baumas vai kādus stāstus par priekšnieku. Tas visu padarīs vēl ļaunāku,” norāda grāmatas “Ko tavs priekšnieks vēlas patiesībā” autors Stīvs Arnesons.

Veic izpēti

Mums katram ir atsevišķi darba stili un ideāla situācija ir tad, ja gan priekšnieki, gan padotie ir spējīgi pielāgoties viens otra vajadzībām.

“Darbiniekam ir nepiciešams uzņemties lielāku atbildību par darba attiecībām, nekā priekšniekam. Jums ir nepieciešams darīt vismaz 51%. Protams, neviens neprasa pildīt 90% no visa darba, taču jāpatur prātā, ka tāpat kā jebkurās citās attiecībās – tās var būt labas, ja abas puses pie tā strādā,” saka Arnesons.

Viņš norāda, ka atsevišķiem priekšniekiem patīk piekopt “atvērto durvju politiku”, kamēr citi vadītāji visus rīkojumus izdod attālināti – darbiniekam pat nemaz nav jādodas uz priekšnieka kabinetu. Tāpat ir priekšnieki, kuri labprāt paši iesaistās projekta izstrādē, bet citi – visu atbildību nodod darbinieku rokās.

“Jā, man nepatika, ka priekšnieks vēlējās vismaz 10 sanāksmes par projektu, kā apjoms ir vien 20 lappuses. Bet man ar to bija jāsamierinās, un tas bija jāpieņem. Ir svarīgi saprast, kāda tipa priekšnieks tev ir,” saka Arnesons.

Savukārt Braunlija uzsver, ka ir divu tipu strādājošie – vieni ir uz uzdevumiem, bet citi – uz attiecībām orientēti. Uz uzdevumiem orientētie darbinieki vēlas darīt konkrēto darbu, nevis apspriedes par to, kā to labāk izdarīt. Tikmēr uz attiecībām tendētie darbinieki vēlas visu pārrunāt līdz pēdējam sīkumam, lai uzdevuma veikšanas laikā nerodas negaidīti pārsteigumi.

“Ir jāpielāgojas katra vajadzībām – jāsaprot un jāizpēta, kāda tipa cilvēki ir gan kolēģi, gan priekšnieks. Tad arī izdosies saprast, kādu darba taktiku labāk piekopt, lai izvairītos no konfliktiem,” saka Braunlija.

Svarīgi ir pievērstu uzmanību arī tam, vai priekšnieks kādam no darbiniekiem izsaka uzslavas, un tāpat darbiniekam ir svarīgi izpētīt un saprast, kas ir nepieciešams, lai izpelnītos priekšnieka atzinību.

“Nereti priekšnieki paši runā par cilvēku kvalitātēm, ko viņi ciena. Pievērs uzmanību tam, kas citu uzvedībā priekšniekam liekas labi, kā arī tas, kas liekas slikti. Iespējams, ka tikai nedaudz pamainot savu uzvedību ir iespējams pielāgoties konkrētām kvalitātēm,” saka Arnesons.

Atrodi kopīgus interešu laukus

Ja attiecības ar priekšnieku nav tās labākās, ir jāmeklē kādi kopīgi interešu punkti, ko varētu izmantot savā labā.

“Cilvēki parasti pievelkas gadījumā, ja ir kāda konkrēta lieta, par ko viņiem ir līdzīga interese,” saka Braunlija.

Eksperti iesaka rūpīgi izpētīt, kas atrodas priekšnieka birojā, vai arī sociālajos tīklos, lai saprastu to, kādas intereses ir darba vadītājam ārpus darba. Iespējams, ka jums ir kādas kopīgas intereses, par ko var brīvākā brīdī parunāt.

Tas var būt ļoti vienkārši – piemēram, jums ir līdzīgi hobiji, aptuveni vienāda vecuma bērni, jūs esiet no vienas pilsētas, vai arī atbalstiet vienu sporta komandu.

“Es atceros, ka reiz sāku komunicēt ar priekšnieku par to, ka mēs bijām no vienas pilsētas. Tas uzreiz uzlaboja mūsu attiecības,” atminas Braunlija.

Atvieglo ikdienu

Visticamāk, ka priekšniekam ir ārkārtīgi daudz darba, un darāmo lietu saraksts kļūst arvien garāks. Tā vietā, lai būtu darbinieks, kurš nepārtraukti pagarina darbu sarakstu, vari izrādīt iniciatīvu un kļūt par cilvēku, kurš šo sarakstu padara īsāku. Piemēram, ja priekšnieks pasaka kaut ko par lielu projektu vai sapulci, darbinieks var sūtīt priekšniekam savas idejas par gaidāmo pasākumu.

“Padarot dzīvi vieglāku un noņemot dažas lietas no viņu darāmā lietu saraksta ir tas, kas rada labu grūdienu attiecību uzlabošanai,” saka Braunlija.

Mācies no priekšnieka aprindu cilvēkiem

Ja neesi darbinieks no priekšniekam pietuvinātiem cilvēkiem, centies saprast, kurš cilvēks ir tuvāks priekšniekam un tad jautā viņam, kā būtu iespējams uzlabot attiecības ar priekšnieku.

“Jārunā tieša valoda – jāsaka, ka vēlies uzlabot attiecības ar priekšnieku un var pajautāt kādus padomus, ko darīt. Nereti šie cilvēki atvērsies un dos kādus padomus, kas vēlāk var labi nostrādāt, bet tikpat labi – var arī nenostrādāt,” saka Braunlija.

Viņa piebilst, ka attiecībām jāļauj plūst dabīgā veidā – nav nepieciešams uzspiest priekšniekam savu klātbūtni – visam jāļauj notikt organiski.

“Sagaidi iespējas, piedalies pasākumos, kuros zini, ka būs priekšnieks. Tas dos iespēju būt tuvāk priekšniekam, un, tad varbūt arī panākt to, ka attiecības uzlabojas pašas no sevis,” uzsver Braunlija.

Uz augšu