FM un pašvaldības joprojām nespēj vienoties par virkni jautājumu 2020.gada budžetā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Finanšu ministra budžeta portfelis un zobratiņš ar zibatmiņu.
Finanšu ministra budžeta portfelis un zobratiņš ar zibatmiņu. Foto: Paula Čurkste/LETA

Pēc Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāju tikšanās puses joprojām nav spējušas vienoties par virkni jautājumu 2020.gada budžetā.

Latvijas Pašvaldību savienībā aģentūru LETA informēja, ka trešdien, 25.septembrī, notika otrais FM un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu raunds par valdības un Latvijas Pašvaldību savienības nākamā gada vienošanās un domstarpību protokola projektu. Sēdi vadīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un tajā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, priekšsēža vietnieks Andris Rāviņš (ZZS), savienības valdes locekļi, vairāku pašvaldību pārstāvji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības padomnieki.

Kaminskis atkārtoti uzsvēra, ka pašvaldībām ir būtiski, lai tiktu ievērots likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020.gadam noteiktais, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Atbilstoši aktuālajām nodokļu ieņēmumu prognozēm speciālajai valsts budžeta dotācijai pašvaldībām 2020.gadā ir jābūt 219,9 miljoniem eiro.

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības paustā, domstarpības saglabājas arī attiecībā uz pašvaldību iespējam aizņemties 2020.gadā, tomēr finanšu ministrs apliecinājis, ka tiks darīts viss, lai pašvaldībām būtu iespējams vēl papildus aizņemties, lai risinātu rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm. Tāpat progress nav panākts attiecībā uz aizņemšanās iespējām 2021.gadā un 2022.gadā, FM solot šos jautājumus risināt tikai nākamo gadu budžetos.

Sēdē Latvijas Pašvaldību savienība atzinīgi novērtējusi finanšu ministra iedziļināšanos vairākos jautājumos, kas ir ārpus ministrijas kompetences, tomēr tiešā veidā skar pašvaldību finanses. Panākta vienošanās, ka paaugstinātas higiēnas prasības būtu jāattiecina uz jaunuzceltām izglītības iestādēm, bet būtu nesaprātīgi pārbūvēt esošās. Tādējādi puses vienojās, ka ir nepieciešami grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuros ir atrunātas higiēnas prasības izglītības iestādēs.

Latvijas Pašvaldību savienībā arī norādīja, ka Reirs piekritis pašvaldību pārstāvjiem, ka nevar noteikt pašvaldībām kā obligātu pienākumu finansēt privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, bet tas jāatstāj pašvaldību izlemšanā atkarībā no konkrētās situācijas konkrētā pašvaldībā. Finanšu ministrs arī sliecies piekrist Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju viedoklim, ka sākumklašu bērnu ēdināšana nav pašvaldībām obligāta funkcija un tas jāatstāj pašu vietvaru izvērtēšanā, tomēr gala lēmumus pieņems Ministru kabinets un Saeima.

Latvijas Pašvaldību savienība atzinīgi novērtēja, ka FM iesniegs Ministru kabinetā protokollēmuma projektu ar uzdevumiem ministrijām risināt pašvaldību aktualizētos problēmjautājumus, kas nav tiešā FM atbildības sfērā.

Plānots, ka 7.oktobrī notiks paplašinātā Ministru kabineta komitejas sēde, kurā tiks skatīts valdības un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokola projekts. Gala lēmumu par par šo dokumentu vēl pieņems Latvijas Pašvaldību savienības dome.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu