Asociācija: lēmums palielināt azartspēļu nodokli ir trieciens nozarei

Spēļu automāts. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Inga Kundziņa/LETA

Valdības lēmums no nākamā gada palielināt azartspēļu nodokļa likmi par 44% videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, par 20% azartspēļu ruletēm un kāršu un kauliņu spēlēm (par katru galdu) un mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem ir trieciens nozarei un mazina uzticību valsts demokrātiskajiem procesiem, atzina Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Ministru kabineta atbalsts likumprojektam "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" ir nepatīkams pārsteigums nozarei, jo lēmums par tik ievērojamu nodokļu kāpumu tika pieņemts bez konsultācijām ar nozari. "Jāpiebilst, ka stājoties amatos, premjers Krišjānis Kariņš (JV) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pauda, ka nākamajā gadā nodokļi netiks celti, tādējādi izpildot iepriekšējās valdības doto solījumu, ka trīs gadus nodokļu sistēma saglabāsies nemainīga," viņš teica.

Attiecībā uz lēmumu mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu valsts un pašvaldību budžetiem, Vērzemnieks norādīja, ka asociācija un Finanšu ministrija (FM) jau iepriekš paudušas bažas, ka lēmums, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus 78% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 22% apmērā ieskaitīt tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizētas azartspēles, veidos situāciju, kurā pašvaldības nebūs motivētas savā teritorijā izsniegt uzņēmējdarbības veidam nepieciešamās atļaujas, kas gala rezultātā atspoguļosies valsts budžeta ieņēmumos no azartspēļu nodokļa. 

Vērzemnieks atzīmēja, ka kārtējā nodokļu paaugstināšana nozarei ir trieciens un grauj uzticību valsts demokrātiskajiem procesiem. "Esam pauduši gatavību diskutēt ar politikas veidotājiem, un arī Latvijas Darba devēju konfederācija ir norādījusi, ka valdībai jāveido dialogs ar sociālajiem partneriem. Diemžēl nekādas sarunas nav notikušas," viņš sacīja.

Viņš piebilda, ka nepatīkams un iepriekš nedzirdēts ir valdības ierosinājums palielināt azartspēļu nodokļu likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei (par katru galdu). Vērzemnieks pauda, ka pēdējo gadu laikā ieņēmumi no spēļu galdiem ir kritušies. "Tāpēc lēmums palielināt nodokļu apjomu tādiem azartspēļu objektiem, kam jau tā samazinājušies ieņēmumi un izmantošanas apjomi, nav uzskatāms par tālredzīgu," norādīja Vērzemnieks.

Spēļu biznesa asociācija pārstāv spēļu biznesa nozarē strādājošo uzņēmumu intereses valsts un publiskajā sektorā, un tās mērķis ir veicināt Latvijas spēļu biznesa kopējo attīstību un atbildīgu azartspēļu patēriņu. Patlaban asociācijas sastāvā ir astoņi biedri, kas ir vadošie uzņēmumi Latvijas spēļu biznesā.

TVNET jau ziņoja, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja FM rosinātos grozījumus likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz ar nākamo gadu celt azartspēļu nodokli.

Patlaban spēkā esošajā regulējumā nodokļa likme azartspēļu automātiem par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu par kalendāro gadu ir 4164 eiro, bet ar nākamo gadu tās būs 6000 eiro.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro.

Plānots arī mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus - 90% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 10% apmērā ieskaitīt tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle. Patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka valsts budžetā tiek ieskaitīti 75%, bet pašvaldību - 25%.

Pašlaik Latvijā azartspēles organizē 15 azartspēļu organizētāji.

Nodokļa likmi paaugstinot par 44% jeb uz 6000 eiro par vienu spēļu automātu, tiek prognozēts 5% automātu skaita samazinājums - no 8680 vidēji gadā uz 8247 vidēji gadā. Līdz ar to fiskālā ietekme attiecībā uz azartspēļu nodokli tiek prognozēta 13,338 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu ir 23 400 eiro gadā. Likmi paaugstinot par 20% jeb uz 28 080 eiro par vienu galdu, tiek prognozēts 12,9% galdu skaita samazinājums pret iepriekš plānoto - no 70 galdiem vidēji 2020.gadā un turpmāk uz 61 galdu gadā. Līdz ar to fiskālā ietekme azartspēļu nodokļa ieņēmumos tiek prognozēta 75 000 eiro gadā.

Gala lēmums par likuma grozījumiem būs jāpieņem Saeimai.

Uz augšu