Kad klimata pārmaiņas iejaucas barības ķēdē: bažīties liek Kanādas novārgušie lāči

FOTO: Facebook

Pasaules uzmanību klimata pārmaiņu jautājumam pievērsuši kanādiešu fotogrāfa uzņemtie attēli ar izdēdējušu grizlilāču ģimeni, kas pirms došanās ziemas guļā meklē zivis. Britu Kolumbijā aizvadīta sliktākā savvaļas lašu sezona pēdējo 50 gadu laikā, kas nozīmē, ka tur dzīvojošajiem grizlilāčiem nepietiek pārtikas, vēsta raidorganizācija.

Naita fjords ir vieta, uz kuru tūristi Britu Kolumbijā dodas vērot lāčus. Iespēja savām acīm noskatīties uz dzīvi savvaļā tur atvilina atpūtniekus no visas pasaules.

Taču pēdējā laikā viņiem paveras drūms skats. "Pēdējo pāris mēnešu laikā viņi drastiski mainījušies. Lāčiem ir problēmas," saka organizācijas "Mamalilikulla First Nation" pārstāvis Džeiks Smits. Organizācija jau vairākus gadus uzrauga reģionā mītošos lāčus.

Vietējie zvejnieki norāda, ka šogad esot bijusi sliktākā lašu sezona 50 gadu laikā.

Kanādas Zvejniecības un okeānu pārvalde augustā iznākušā ziņojumā norādīja, ka Kanāda uzsilst divreiz ātrāk par vidējo tempu pasaulē, kas atstāj lielu iespaidu uz ekosistēmu. Ziņojumā bija minēts, ka okeānu uzkaršana paaugstina plūdu risku un kaitē ūdeņos mītošajām zivīm.

Smits nāca klajā ar pagaidu risinājumu - brīvprātīgie pagājušonedēļ piekrastē izvietoja 500 lašus, ko bija ziedojusi vietējā zivsaimniecības biedrība. Lāči uzreiz metās tos notiesāt.

"Mēs bijām apmēram desmit metru attālumā," stāsta Smits. "Mazais lācēns paskatījās uz mums, un lācene iznāca pēc zivīm."

Lašu nozveja Britu Kolumbijā samazinās jau vairākus gadus. Lašu daudzumu ūdeņos ļoti ietekmējusi pieaugošā ūdens temperatūra. Vēl viens apstāklis, kas to pastiprina, ir zivju audzētavu ierīkošana, kā rezultātā ūdenī nonāk slimības un piesārņojums, skaidro CNN.

Lašu pazušana atstāj iespaidu uz tiem, kas barības ķēdē ir virs zivīm. Britu Kolumbijā dzīvo vairāk nekā puse no visiem Kanādas grizlilāčiem. Laši ir to galvenā barība, lai gan lāči uzturā lieto arī ogas un augus.

Pārtikas trūkuma dēļ lāči dodas barības meklējumos uz vietām, kur parasti tos nevar sastapt, - piemēram, cilvēku apdzīvotām vietām.

Grizlilāči ik gadu ziemas guļā pavada piecus līdz septiņus mēnešus, šajā laikā patērējot vasarā uzkrāto tauku slānīti. Ja lāču mātītes ziemas guļā dodas bez pienācīga tauku slāņa, palielinās iespēja, ka viņa iznēsās mazāk lācēnu. Pārtikas trūkuma apstākļos grizlilāči ne tikai paliek izsalkuši, bet arī notērē iepriekš uzkrātās rezerves, peldot un staigājot ēdiena meklējumos.

Uz augšu