Kodolkarš starp Indiju un Pakistānu prasītu divas reizes vairāk upuru nekā Otrais pasaules karš (39)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, zinātnieki centās noskaidrot, cik katastrofāls būtu kodolkarš starp divām nācijām. Pētījuma autori arī brīdina, ka papildus vairāk nekā 100 miljoniem upuru, kas ietu bojā uzreiz, vēlāk mirtu vēl krietni vairāk cilvēku. Aplēsts, ka pēc kodolkara par 20 līdz 35 procentiem samazinātos globālā veģetācija, kā rezultātā sāktos masveida bads un ekosistēmu sabrukums.

“Kodolieroči ir deviņām pasaules valstīm, bet Pakistāna un Indija ir vienīgās valstis, kuras strauji palielina savu kodolarsenālu. Ņemot vērā spriedzi, kas valda starp abām valstīm – īpaši Kašmiras dēļ –, ir vērtīgi noskaidrot, kādas būtu kodolkara sekas,” komentēja zinātnieks Alans Roboks.

Roboka aplēses ir balstītas uz potenciāla kara scenāriju 2025. gadā, kad abu valstu arsenālā jau varētu būt 400 līdz 500 kodolieroči. Katras kodolgalviņas sprādziena spēks ir no 15 kilotonnām (ekvivalents 15 tūkstošiem tonnu TNT jeb tas pats, kas atombumba, ko Hirosimai 1945. gadā uzmeta amerikāņi) līdz pat vairākiem simtiem kilotonnu. Spēcīgākais zināmais kodolierocis mūsdienās ir tā saucama Cara Bumba, kuras sprādziena spēks ir 50 megatonnu liels.

Ja Indija konflikta laikā aktivizētu 100 stratēģiskos kodolieročus, bet Pakistāna 150, tad uzreiz bojā ietu no 50 līdz 125 miljoniem cilvēku. Upuru skaits ir atkarīgs no kodolieroču lieluma.

Ir skaidrs, ka pēc šāda veida kodolkara izcelsies ilgstošs bads, jo sprādzieni radītu ugunsgrēkus, kas atmosfērā nogādātu no 16 līdz 35 miljoniem tonnu sodrēju. Šie sodrēji absorbētu Saules radiāciju un sasildītu gaisu. Tas savukārt ļautu dūmiem pacelties augstāk un nobloķēt Saules gaismu. Rezultātā sāktos kodolziema, kad vidējā gaisa temperatūra dramatiski pazeminātos.

Tiesa, neviena no abām valstīm nav ieinteresēta sākt iznīcinošo procesu, tomēr kodolieroču eksistence jau ir pusceļš līdz iznīcībai.