ASV un Ziemeļkorejas delegācijas ir ieradušās Stokholmā uz jaunu kodolsarunu kārtu, vēstīja Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi.
Zviedrijas Ārlietu ministrija nav oficiāli apstiprinājusi tikšanās norisi, tomēr tā ir ierasta prakse šajā valstī par diplomātiskām sarunām publiski runāt pēc to norises.
ASV Valsts departaments arī nav oficiāli apstiprinājis sarunas Stokholmā.
Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap" vēstīja, ka sestdien ASV un Ziemeļkorejas amatpersonām paredzētas darba līmeņa kodolsarunas Zviedrijā. Piektdien esot notikušas sākotnējās sarunas.
Sarunas vada ASV īpašais sūtnis Ziemeļkorejā Stīvens Bīgans un viņa Ziemeļkorejas kolēģis Kims Mjondžils, norādīja "Yonhap".
Ziemeļkorejas delegācijas vadītājs Pekinā, dodoties uz Stokholmu, žurnālistiem teica, ka ir optimistisks par sarunām.
Zviedrijai ir liela nozīme ASV un Ziemeļkorejas attiecībās, jo atšķirībā no ASV tai ir oficiālas diplomātiskās attiecības ar Ziemeļkoreju.
Šonedēļ Ziemeļkoreja paziņoja, ka no zemūdenes, kas atradās ūdeņos pie tās austrumu piekrastes, ir palaidusi jauna tipa ballistisko raķeti, kas zināma kā "Pukguksong-3". Nereti pirms starptautiskām sarunām Ziemeļkoreja veic militārus manevrus, lai tādā veidā izdarītu spiedienu uz sarunu partneriem.
ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka nesaskata problēmu vairākos tuvas darbības rādiusa raķešu izmēģinājumos, ko īstenojusi Ziemeļkoreja, uzstājot, ka viņa attiecības ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu ir labas.
Janvārī Zviedrija organizēja Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas diplomātu tikšanos ar ASV sūtņiem. Tā notika pirms Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samita. Līdzīgas sarunas Zviedrijā notika arī pērn martā.
ASV vadītās kodolsarunas ar Ziemeļkoreju pārtrūka, kad otrajā samitā, kas februārī notika Vjetnamā, Tramps noraidīja Kima prasību par plašiem sankciju atvieglojumiem apmaiņā pret daļējiem atbruņošanās soļiem. Jūnija beigās abi līderi tikās uz demarkācijas līnijas starp abām Korejas pussalas valstīm un vienojās atsākt sarunas.