Rīgā uzstādīs kameras, kas fiksē braukšanu pie sarkanās gaismas

FOTO: Pixabay

No Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem atvēlēts finansējums, lai 2020.gadā pie luksoforiem Rīgas ielās parādītos pirmās kameras, kas paredzētas aizliedzošā sarkanā signāla neievērošanas pārkāpumu konstatēšanai. Par to vēsta "TV3 Ziņas".

Sociālajos tīklos arvien biežāk manāmi attēli un video, kuros autovadītāji traucas pāri krustojumam pie sarkanās gaismas. Iemesli šiem pārkāpumiem var būt visdažādākie, tai skaitā arī mobilo telefonu lietošana, nogurums, vienaldzība kuru dēļ pat pilsētu teritorijās, kur ātrums ir salīdzinoši neliels, notiek arī traģiskas avārijas.

Tādēļ no nākamā gada pārkāpējus Rīgā ķers ar kamerām, kuras izvietos pie bīstamākajiem krustojumiem. Pilotprojekta izmaksas aprēķinātas ap 100 000 eiro. 

"Par cik tas ir pilotprojekts, ir vairākas nianses, kuras jāsaprot. Jāsaprot tehniskie risinājumi. Vietu, kur ikdienā šķērso krustojumus pie sarkanās gaismas, ir ļoti daudz. To var novērot jebkurā vietā. Jāsaprot, cik efektīva ir šo tehnisko līdzekļu darbība," uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. 

Vēl nav zināms, vai pie krustojumiem ar kamerām būs izliktas arī brīdinošās zīmes.

FOTO: TVNET

"Zinām, ka lieliski ir preventīvie luksofori. Viens ir Babītē, arī Jūrmalā. Ceļa zīme pirms luksofora liecina - ja vadītājs brauks ātrāk nekā atļauts, signāls pārslēgsies uz aizliedzošo. Pieļauju, ka zīmes varētu būt, bet tas ir diskusiju jautājums," piebilda Krapsis.

Līdzekļi pilotprojektam jau atradušies, tomēr aktuāls ir jautājums, kas notiks ar stacionārajiem radariem Latvijā. Gadā radaru uzturēšanai un jaunu izveidošanai vajag ap miljonu eiro. Nākamgad Iekšlietu ministrija vēl varēs "savilkt galus", tomēr pēc tam tiek gaidīta finansiāla palīdzība no valsts.

Visa ar radariem iekasētā soda nauda nonāk valsts budžetā. Divu gadu laikā tie bijuši 15 miljoni eiro. Finanšu ministrijai būs vien jāieplāno radaru uzturēšanai nepieciešamie līdzekļi nākamajiem diviem gadiem, brīdina iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

"Tā ir mūsu prasība! Jau esošā budžeta ietvaros iedevām pieprasījumu Iekšlietu ministrijas funkciju nodrošināšanai papildu 92 miljonu eiro apmērā. Ieguvām 18,9 miljonus," sacīja ministrs.

FOTO: TVNET

"Pēc būtības Finanšu ministrija un pārējie partneri saka - atnāciet ar savām trim prioritātēm. Es atvainojos, kādas top trīs prioritātes attiecībā uz cilvēku dzīvību glābšanu? Ugunsdzēsējiem vajag mašīnas, policijai ekipējumu vajag. Par ko mēs runājam?"

Naudas dalīšana, kur arī tiks lemts, būt vai nebūt stacionārajiem fotoradariem, gaidāma nākamgad, kad tiks kaldināts 2021. gada budžets.

Uz augšu