/nginx/o/2019/10/14/12652171t1h59f6.jpg)
Viss nomierinājās, visi apklusa uzreiz..."
"Man šķita, ka pastāv absolūts klusums. Es gulēju ar seju sniegā, saplēstos stiklos, un labā roka atradās zem autobusa. Es nesapratu, kāpēc sniegs ir sarkans, ka viss ir tik nopietni. Mana seja bija saskrāpēta, bet tajā brīdī es to nesapratu," atceras Tatjana.
"Es nevaru pateikt, cik ātri ieradās ātrā palīdzība, kas viņu izsauca. Man likās, ka glābšanas puiši ieradās pietiekami ātri. Kas viņus sauca, es nezinu. Es tajā vispār nepiedalījos," saka Tatjana.
Dažas dienas pēc negadījuma viens no pasažieriem maršrutā Rīga-Sanktpēterburga Krievijas pilsonis Mihails Krievijas telekanālam stāstīja:
"Mēs izrakām vienu sievieti, palīdzējām viņu aizvest. Arī šoferis mums palīdzēja, viņš bija pilnīgi neskarts. Un divi cilvēki tika pilnībā saspiesti. Pasažierim, kurš sēdēja aiz muguras, bija norauta roka, viņš briesmīgi kliedza. Bet mēs nekādā veidā nevarējām viņam palīdzēt. Glābēji ieradās 10-15 minūšu laikā. Autobuss tika pacelts, izmantojot gaisa spilvenus."
/nginx/o/2019/10/14/12652319t1h6883.jpg)
"Kad ieradās glābēji, es gulēju. Es centos sevi pievilkt ar otru brīvo roku. Man likās, ka es varēšu piecelties. Viens puisis priekšā man sāka kaut ko rakt. Es domāju: "Tagad viņš mani apraks." Viņš aizgāja. Parādījās otrā pusē cits vīrietis. Es viņam lūdzu, lai palīdz man piecelties. Un viņš līdzīgi atbildēja, lai apguļos. Tad es nesapratu, ka viņš nevarēja mani pacelt, jo mana roka bija iesprūdusi zem autobusa. Ja viņš mani vilktu ārā, viss varēja tikai pasliktināties. Kad ieradās glābēji, viņi man iešpricēja zāles, un tajā brīdī es domāju: "Nu, cik dīvaini, man vienkārši vajag piecelties."
Atceros tikai to, ka viņi mani uzmodināja un uzlika uz kaut kā mīksta. Viss! Es neatceros, kā viņi mani vilka. Tikai šādi zibšņi un atceros, kā kāds saka: "Šis ir viens no smagajiem.""
Sieviete min, ka droši vien tas noticis jau slimnīcā, jo bija dzirdami daudzi soļi, cilvēku balsis. Visi runāja krieviski. Tā bija Austrumviru aprinķa Centrālā slimnīca.
Negadījuma brīdī autobusā atradās 26 pasažieri un divi šoferi. Pēc tahometra datiem, ātrums netika pārsniegts. Negadījums notika vietā, kur laikapstākļu dēļ bija ļoti slikts ceļš.
Tika konstatēts, ka daudzi pasažieri nebija piesprādzējušies ar drošības jostām. Pēc negadījuma 12 cilvēki tika nogādāti slimnīcā, pēc veselības pārbaudes un medicīniskās palīdzības sniegšanas astoņi no viņiem pameta ārstniecības iestādi.
Sieviete atceras arī "zibšņus" no slimnīcas: "Man sagrieza drēbes. Es joprojām domāju, ka viss ir kā filmā. Tad es atkal neko neatceros. Tad kādā brīdī es pamostos, un ārsts saka: "Mēs jums veicām operāciju." Uz ko es atbildu, ka neko neatceros, un viņš smejas: "Es mēģināju tā, ka jūs neko neatceraties.""
"Tad es uzzināju, ka viņi izsauca intensīvās terapijas nodaļu no Tartu un nosūtīja mani uz Tartu universitātes slimnīcu, jo tur strādā nepieciešamie speciālisti. Es neatceros, kā viņi mani veda. Es tikai atceros sievietes balsi, kas man vienmēr atkārtoja: "Taņa, viss būs kārtībā."
Es neko neredzēju, dzirdēju tikai šo balsi. Tagad es vēlētos satikt šo sievieti un pateikt paldies viņai. Es pamodos jau Tartu. Bet tad es nesapratu, kur atrodos. Man uz rokas bija ģipsis un metāla izstrādājumi. Un neticamas sāpes," medijam atklāj cietusī.
Tatjanai bija divi atvērti lūzumi rokā. Sākumā ārsti nesniedza precīzas prognozes par to, vai viņi varēs roku glābt.
:format(webp)/nginx/o/2018/07/17/10867403t1hafe1.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)