Citu paralēlās evolūcijas gadījumu vidū ir delfīni un izmirušie ihtiozauri, kas evolūcijas ceļā ieguva līdzīgu formu, lai varētu ērti peldēt zem ūdens, kā arī putni, sikspārņi un pterozauri, kas paralēli ieguva spēju lidot.
Paralēlā evolūcija ir novērojama arī individuālos orgānos. Acis neattīstījās tikai mugurkaulniekiem, bet arī posmkājiem, astoņkājiem, tārpiem un medūzām. Mugurkaulniekiem, posmkājiem, astoņkājiem un tārpiem neatkarīgi vienam no otra izveidojās žokļi. Savukārt kājas paralēli attīstījās posmkājiem, astoņkājiem un četriem zivju veidiem.
Lūk, kur slēpjas āķis. Visas šīs paralēlās evolūcijas norisinājās vienā dzīvnieku (eimetazoji) apakšvalstī. Eimetozoji ir kompleksi, simetriski dzīvnieki ar muti, iekšām, muskuļiem un nervu sistēmu. Dažādiem eimetozojiem attīstījās dažādi risinājumi līdzīgām problēmām, tomēr sarežģītais ķermeņa plāns, kas to padarīja iespējami, katram ir unikāls. Kompleksie dzīvnieki evolucionēja vienu reizi Zemes vēsturē, kas liecina, ka tie ir neiespējami.
Pārsteidzoši, bet daudzi kritiski notikumi mūsu evolūcijas vēsturē ir unikāli un, iespējams, neiespējami. Viens no piemēriem ir mugurkaulnieku skelets, kas ļauj lielajiem dzīvniekiem kustēties pa zemes virsmu. Sarežģītās eikariotu šūnas, no kurām sastāv visi dzīvnieki un augi, evolucionēja tikai vienreiz. Dzimums radās tikai vienreiz. Fotosintēze, kas palielināja dzīvībai nepieciešamo enerģiju un radīja skābekli, evolucionēja vienreiz. Tāpat arī cilvēka intelekts. Lai arī eksistē somainie vilki un kurmji, tomēr somaino cilvēku pasaulē nav.
Ir vietas, kur evolūcija atkārtojas un ir vietas, kur tas nenotiek. Ja mēs aplūkojam tikai šos evolūcijas atkārtošanās gadījumus, mēs nonākam pie tā saucamās apstiprinājuma neobjektivitātes, proti, paralēlās evolūcijas ir norma, tāpēc mūsu evolūcija ir iespējama. Tomēr, kad mēs aplūkojam vienreizējās evolūcijas, tad redzam, ka tās eksistē visur. Turklāt kritiskie un sarežģītie pielāgojumi apstākļiem vismazāk tiecas atkārtoties, tāpēc evolūcija kļūst neiespējama.