Augstā samaksa, kas jāmaksā Eiropai un Krievijai par "Nord Stream 2" projektu
TVNET no Strasbūras

FOTO: AFP / Scanpix

Gāzes vads „Nord Stream 2” ir radījis plašas diskusijas visā Eiropas Savienībā. Eiropas kompānijas, kas paudušas gatavību sadarboties ar Krievijas gāzes koncernu „Gazprom”, šo projektu nosaukušas par vienkārši komerciālu darījumu. Tomēr patiesībā Krievijas gāzes vads „Nord Stream 2” tiek uzskatīts par reālu apdraudējumu Eiropai, jo to var izmantot kā ģeopolitisko rīku. Otrdien Francijas pilsētā Strasbūrā tika prezentēts pētījums, kurā runāts par „Gazprom” projekta ietekmi uz Eiropu.

Nodibinājuma „Brīvā Krievija” prezidente Natālija Arno norāda, ka ļoti lielas problēmas rada attiecības ar amatpersonām Berlīnē, kur ir daudz „Gazprom” lobistu. Šeit Arno piemin „gāzes korupciju”, ko izvērš „Gazprom”. „Jo vairāk mēs pētījām, jo vairāk sapratām, ka šis projekts ir izdevīgs tikai Kremlim. Ir svarīgi saprast, ka ir atšķirība starp Kremļa – Putina Krieviju un Krieviju un tās iedzīvotājiem. Mums nepatīk, ka Krievija izvērš ekonomisko monopolu, kā arī pārkāpj cilvēktiesības kā arī citus noteikumus.”

Tieši tāpēc Krievijas bijušie politiķi un analītiķi veikuši pētījumu „Rethink The Deal” („Pārdomā darījumu”), kurā pētīts, cik šis Krievijas gāzes vads izmaksās Eiropas Savienībai.

Bijušais Krievijas enerģētikas viceministrs Vladimirs Korčemkins sacīja, ka Krievijas „optimizācijas” programma paredz ļoti lielā mērā „atslēgt” Ukrainu no gāzes tirgus. Tieši tāpēc Krievijai ir nepieciešams jauns gāzes vads, kas ļautu apiet Ukrainu.

„Esmu pārsteigts, cik viegli Kremlim izdevās, izmantojot ar dezinformāciju, viltus faktiem un izdomātiem faktiem pārdot šo projektu. Reāli „Nord Stream 2” Eiropas tirgū nemainīs neko. Tirgus nemainīsies, bet pat paliks sliktāks. Šī projekta veiksmes stāsts ir veiksmīga „Gazprom” propaganda,” sacīja Korčemkins.

Bijušais Krievijas viceministrs norādīja, ka galvenie ieguvēji no „Nord Stream 2” projekta būs tieši „Gazprom” vadība, nevis Eiropa, kā to vienmēr uzsvēris Kremlis.

Eksperts no Lielbritānijas Alans Railijs norāda, ka Padomju Savienība pēdējos gados nav bijusi agresīva valsts, taču mūsdienu Krievija – ir agresīva. Līdz ar to atšķiras arī Krievijas gāzes tirgus mērķi, kas nereti ir politiski motivēti. Krievijas politikas rezultātā, izbūvējot uz gāzes vadus uz Vāciju, tā tiek nostādīta nepatīkamā situācijā – Vācija un pārējā Rietum- un Centrāleiropa ir ļoti ievainojama.

„Brīvās Krievijas” pārstāvis Iļja Zaslavskis stāsta, ka atsevišķas Rietumvalstu amatpersonas atsakās sadarboties ar Krievijas demokrātisko kustību pārstāvjiem. Viņš norāda, ka, piemēram, Nīderlandē lielu nozīmi spēlē ar „Gazprom” noslēgtie līgumi.

„Nīderlandes valdība nav veikusi pētījumus, līdz ar to nezina, vai un kādas ir iespējas, kā aizstāt „Nord Stream 2” projektu. Mēs centāmies iedrošināt viņus vienkārši pārdomāt, kas var mainīties. Tomēr Berlīnē ir vēl sliktāk – amatpersonas baidās runāt par „Nord Stream 2” alternatīvām. Man šķiet, ka Vācijas amatpersonu vidū valda zināmas bailes,” no rāda Zaslavskis.

Viņš stāsta, ka Krievijā „Gazprom” ir izvērsusi pilnīgu monopolu, un veiksmīgi turpina biznesu arī pasaulē, kļūstot par trešo lielāko gāzes piegādātāju pasaulē. Tomēr „Nord Stream 2” atstāj arī ļoti negatīvu iespaidu uz Eiropas vidi, piesārņojot Baltijas jūru, it īpaši Vācijas krastus. Lai gan Eiropas cenšas kļūt „zaļāka”, šis gāzes vads rada pretēju efektu.

„Mūsu skatījumā redzam, ka Eiropā galvenie ieguvēji būs „Gazprom” pārstāvji Eiropā, kā arī vietējie – Vācijas un Nīderlandes vietējie gāzes uzņēmumi. Ja Ukraina tiek pilnībā izslēgta no gāzes piegādes tirgus, radīsies lieli iztrūkumi. Kurš par to maksās? Eiropas Savienība? Šaubos. Tomēr Vācijas amatpersonas uzskata, ka gāzes vada projekts „palīdz liberalizēt gāzes tirgu pašā Krievijā”. Taču Putins personīgi var atslēgt un regulēt gāzes plūsmas, realizējot politiskus un sev izdevīgus lēmumus. Ukrainas sistēmai ir divas nianses – tā, kad nepieciešams, var nodrošināt jaunas gāzes piegādes Eiropai, un tai ir vairākas gāzes krātuves, kas nodrošina Eiropai papildu piegāžu kapacitāti. „Nord Stream 2” šādas iespējas nav,” skaidro Zaslavskis.

Eksperti pauž bažas, ka izmantojot „Gazprom” projektu, parastajiem patērētājiem būs nepieciešams maksāt vairāk par gāzi – un tā būs problēma ne tikai Eiropas Rietumos, bet arī Austrumeiropā, un tas būs Krievijas milzīgās korupcijas rezultāts. Viens no mērķiem šim projektam ir sodīt Ukrainu, atslēdzot to no Eiropas gāzes tirgus, kā arī faktiski pakļaut Eiropu dažādiem riskiem.

„Ir ļoti grūti atrast „Gazprom” amatpersonu, kas nebūtu korumpēta. Nopietni. Ir nepieciešams ilgāks laiks, lai atrastu kādu, kas no „Gazprom” būs tīrs no apsūdzībām korupcijā,” noslēdza Zaslavskis.

Pētījumā norādīts, ka „Nord Stream 2” gāzes  vads Eiropā nogādās „ne tikai gāzi, bet arī korupciju Eiropā, kas spēs mainīt demokrātiskās vērtības un institūcijas”. Attiecībā uz „Nord Stream 2”, „Gazprom” akcionāriem ir nepieciešams maksāt vairāk nekā 40 miljardus eiro. Vairāk nekā 31 miljards eiro tiks nosegts, izmantojot vietējos resursus, to vidū – paceļot gāzes cenu Krievijas patērētājiem.

Jau iepriekš pierādīts, ka „Nord Stream 1” un „Nord Stream 2” projektos „Gazprom”, Vladimira Putina tuvākais cilvēku loks panāk, ka saņemot vairāk naudas, elitei vieglāk izdodas mazināt demokrātiskos procesus Krievijā. Faktiski – uzliekot maksu par „Gazprom” izdevīgajiem projektiem nevis uz akcionāru, bet uz vietējo patērētāju pleciem.

Cilvēktiesību aktīvists Vladimirs Osečkins norāda, ka Krievijā piespiedu kārtā „Nord Stream 2” būvniecības darbos iesaista tūkstošiem cietumnieku. Ļeņingradas un Ustjlugas apgabalos tiek piesaistīti cietumnieki, kuri darbojas faktiski kā vergi.

„Faktiski, pašreizējā Krievijas sistēma īsteno 21. gadsimta „Gulagus”, un, salīdzinot ar PSRS laiku represijām, nekas daudz nav mainījies. Cilvēku tiesības nav ievērotas. Ja cilvēki atsakās strādāt 45-50 virsstundas nedēļā, viņi saskaras ar riskiem, kas saistīti ar spīdzināšanu un pat seksuālo vardarbību. Bijušie kolonijas strādnieki norāda, ka ieslodzītajiem bija piespiedu kārtā jāstrādā katru dienu no astoņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā. Pēdējo astoņu gadu laikā cilvēktiesību aktīvisti regulāri ziņo par spīdzināšanu un cita veida cilvēktiesību pārkāpumiem pret cilvēkiem,” norāda Osečkins.

Tiek norādīts, ka tie darbinieki, kuri sūdzas par nežēlīgajiem darba apstākļiem, saskaras ar ļoti lielu spiedienu no Krievijas specdienestiem, kas cenšas piespiest ieslodzītos noklusēt patiesību. Osečkins aicina Eiropas Parlamentu rīkoties un izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai apturētu 21. gadsimta „Gulagu” darbību Krievijā.

Strasbūrā esošie eksperti uzskata, ka ir nepieciešams plašāk runāt arī par sašķidrinātās gāzes piegādēm Eiropai, kas būtiski palielinātu Austrumeiropas valstu enerģētisko neatkarību, līdz ar to, mazinot arī „Gazprom” un Kremļa ietekmi Austrumeiropā. Tomēr arī šajā jautājumā nākas saskarties ar problēmām, ko rada Kremļa propaganda, kas nereti pasniedz sagrozītus faktus, kam notic arī augstāka ranga amatpersonas.

Uz augšu