Krievijas delegācija pamet zāli Lietuvas Seima spīkera runas laikā Strasbūrā (25)

"Spīkers sāka uzstāšanos, un, kad tika runāts par sankcijām pret valstīm, kas neievēro cilvēktiesību standartus, par nelegālām elektrostacijām, par okupāciju, daļa Krievijas delegācijas locekļu vienkārši piecēlās un pameta zāli. Viņu vidū bija arī Valsts domes priekšsēdētājs Volodins," ziņu aģentūrai BNS pastāstīja Pranckieša sekretariāta vadītāja Gintare Žukaite, kura arī atrodas Strasbūrā. 

Viņa sacīja, ka Krievijas pārstāvji atgriezušies zālē, kad Lietuvas Seima spīkers pabeidzis savu runu.

Pranckietis Strasbūrā piedalās Eiropas valstu parlamentu priekšsēdētaju konferencē. 

Savā runā viņš pievērsis uzmanību tam, ka 70 gadus pēc Eiropas Padomes izveides dalībvalstis sāk aizmirst organizācijas kopīgos principus, uz kuru pamata tā tika nodibināta. 

Seima spīkers norādījis, ka nedrīkst ignorēt dubultu standartu piemērošanu valstīm, kuras vairs neievēro demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības principus. 

"Mēs pozitīvi vērtējam, ka Krievijas pilsoņu tiesības arī turpmāk varēs nodrošināt, balstoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Tomēr vienlaikus redzam negatīvas sekas EPPA lēmumam par Krievijas beznosacījumu atgriešanos [organizācijā]. Iemesli, kuru dēļ tā tika izslēgta, nav novērsti," uzsvēra Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs. 

Pranckietis sacījis, ka Krievijas varas pārstāvji šādu lēmumu uztver kā pirmo soli Krimas atzīšanā par Krievijas teritoriju un sankciju pret Krieviju atcelšanā. 

Lietuvas delegācija EPPA kopā ar citu valstu parlamentāriešiem ir gatava izmantot visus iespējamos instrumentus, lai sauktu Krieviju pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem, paziņoja Pranckietis. 

"Nekavējoties ir jānosaka sankcijas pret valstīm, kuras pārkāpj Eiropas Padomes principus, citu valstu suverenitāti, cilvēktiesības un demokrātiskas vērtības," savā runā teica Pranckietis. 

"Baltijas valstu un tām līdzīgi domājošo valstu grupa, kas tiek dēvēta par  "Baltija+", ir vienota savā attieksmē pret Ukrainas un Gruzijas teritoriālo nedalāmību. Cerēsim, ka visas Eiropas Padomes valstis paliks principiālas, pieprasot Krievijas atbildību par tās īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem nelikumīgi anektētajā Krimā un Gruzijas teritorijās. Mēs esam pārliecināti, ka stingrai reakcijai un novērtējumam arī turpmāk jābūt nozīmīgai sastāvdaļai mūsu pašreizējās attiecībās ar Krieviju," uzsvēra Lietuvas Seima spīkers.  

Jau vēstīts, ka EPPA šogad 25.jūnijā vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā. Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās. 

Parakstot kopīgu paziņojumu, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas un Slovākijas parlamentārieši stingri iestājās pret EPPA lēmumu atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības šajā organizācijā.

Balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014.gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā - arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.

Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome dibināta 1949.gadā. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tiesnešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.