"ABLV" akcionārs Bernis lobistiem Vašingtonā samaksājis miljonu dolāru

Likvidējamās "ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Viens no likvidējamās “ABLV Bank” akcionāriem Ernests Bernis pēdējo pusgadu tērējis visai iespaidīgus naudas līdzekļus, lai lobētu savas intereses Vašingtonā, izpētījis LTV raidījums “de facto”.

Likvidējamās “ABLV” īpašnieks lobistiem Vašingtonā samaksājis miljonu dolāru

Bernis maija beigās nolīdzis vienu no lielākajām lobistu firmām Vašingtonā - “Mercury”, kuras popularitāte pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa laikā piedzīvo uzplaukumu.   

Tieši Trampa prezidentūras laikā “ABLV” iznīcināja ASV Valsts kases ziņojums. Bankas īpašnieks Bernis uzskata, ka pāri okeānam par banku nav nonākusi pilnīga informācija.  

“Lobistu galvenais uzdevums ir tāds, lai pa tiešo nodrošinātu nepieciešamās un skaidrojošās informācijas sniegšanu amerikāņu institūcijām,” pauž Bernis. Konkrētos lobistus viņš izvēlējies pēc rekomendācijām.  

Ar “ABLV” jautājumu ASV strādā trīs lobistu firmas “Mercury” darbinieki. Viens no tiem ir Braiens Lanza, ASV prezidenta Trampa bijušais kampaņas komunikācijas direktora vietnieks. Lobēšanai Lanza pievērsās drīz pēc vēlēšanām 2017. gada sākumā.

Intervijā telekanālam “Deutsche Welle” tā gada maijā Lanza aiziešanu no Trampa komandas skaidroja ar vēlmi “pārlādēt baterijas”:  “Es aizgāju, jo man šķita, ka man ir lielākas iespējas ārpusē. Es teicu prezidentam, ka gribu viņam kalpot astoņus gadus. Dažus gadus iekšpusē, dažus - ārpusē.”

Lanza paspējis apkalpot visai pamanāmus lobistu firmas “Mercury” klientus. “New York Times” pieminēja Lanzu rakstā par Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku. ASV sankcijas bija skārušas Deripaskas kompāniju, tādēļ tās vadītājs nolīga lobistus Vašingtonā. Deripaska ietekmi kompānijā samazināja, un Trampa administrācija tai sankcijas noņēma.

Lanzu pērn kā vienu no lobistiem bija piesaistījusi arī Ķīnas telekomunikāciju firma “ZTE” uzreiz pēc tai noteiktajām sankcijām par darījumiem ar Irānu un Ziemļkoreju. ASV valdība pēcāk tirdzniecības sankcijas atcēla, piemērojot naudas sodu.

Šogad lobistu firmas “Mercury” vārds izskanēja Trampa vēlēšanu kampaņas vadītāja Pola Manaforta lietā. Manaforts, kuru šovasar ielika cietumā par krāpšanu un naudas atmazgāšanu, vairāku gadu garumā algoja divas lobistu firmas toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča interešu lobēšanai ASV. Īpašā prokurora Roberta Millera ziņojumā aiz nosaukuma – “kompānija A” – slēpās tieši “Mercury”, vēstīja ASV mediji. Skandāla dēļ firmas partneris nesen atkāpās.

Lobistiem ASV ir jāuzrāda, cik daudz naudas saņem no katra klienta. Un atskaites rāda, ka no Berņa “Mercury” kontos ieripo vairāk nekā iepriekš par Deripaskas vai Janukoviča interešu pārstāvēšanu. No publiskiem dokumentiem izriet, ka Bernis un viņa uzņēmums šogad bijis pats dāsnākais “Mercury” klients - nepilnā pusgadā pārskaitījis lobistiem 730 tūkstošus ASV dolāru.  

Pēdējās nedēļās izdevumi vēl pieauguši – sasnieguši gandrīz miljonu dolāru jeb 855 tūkstošus eiro, kas atskaitēs vēl neparādās.

No sarunas ar Berni nekļūst skaidrs, kādus praktiskus ieguvumus viņš no lobistiem sagaida. Viņš vairākkārt uzsver, ka cīnās par savu un bankas darbinieku reputāciju: “Mēs esam ļoti apmierināti ar šā brīža darba rezultātiem, bet vēl liels darbs priekšā. Reputācija 21.gadsimtā ir svarīgākā lieta.”

“ABLV” bankas likvidācija nav bijusi raita. Pērn un šogad bankā kā aizdomīgi iesaldēti 185 miljoni eiro. Nav pierādīts, ka šī nauda ir noziedzīgi iegūta, bet Valsts policija to pašlaik izmeklē aptuveni 40 kriminālprocesos.

Vairāki kriminālprocesi ierosināti par “ABLV” darbinieku iespējamo iesaisti noziedzīgās darbībās. Taču kā uzsver bankā, nevienam nav noteikts aizdomās turamā statuss.

Uz augšu