Pēdējo gadu laikā tajā, ko IT eksperti dēvē par “lietu internetu” jeb “Internet of things” notikusi spārdzienveida attīstība, kam drošība un kontrole, kā iekārtas darbojas un kā ietekmē mūs visus, nespēj tikt līdzi. Pēc dažādām prognozēm 2020.gadā pasaulē būs vismaz 50 miljardi dažādu ierīču, kas darbosies tīklā, vēsta TV3 raidījums "Melu Teorija".
Putekļu sūcēji un zāles pļāvēji - roboti, kas atceras un saglabā datus par jūsu īpašumu. Gudrās mājas ierīces, ko var kontrolēt attālināti ar telefona palīdzību. Ledusskapji, kas seko līdzi jūsu ēšanas paradumiem un, protams, datori, pulksteņi, telefoni, ar dažādiem sensoriem aprīkoti apģērbi un apavi, kas visi vāc un apstrādā informāciju par katru jūsu kustību. Kādus datus šo ierīču ražotāji vāc un ko ar šo informāciju viņi tālāk var darīt.
Ja pirms neilga laika internetam pieslēgts ledusskapis likās kā zinātniskā fantastika, šobrīd gandrīz ikvienam mājās, darbā, mašīnā, somā, uz rokas, ausīs, uz galvas - visapkārt ir ierīces, kas vāc datus.
Iekārtu ražotājiem vajag ziņas, kā uzlabot produktu
Gudrie tosteri un internetam pievienoti kafijas automāti ļauj siltu dzērienu pagatavot, kad to īpašnieks ir tikai ceļā uz mājām. Tīmeklim pieslēgtās iekārtas mazgā drēbes un traukus. Lielākās IT kompānijas radījušas katra savu gudro asistentu, kam var prasīt nomainīt telpās apgaismojumu, pārslēgt mūziku, īpašnieka vietā uzrakstīt epastu vai iztūlkot kādu vārdu franciski.
Andris Soroka, Sia "Data Security solutions" valdes locekli: "Iekārtu ražotāji vāc informāciju par lietotāju ikdienu un paradumiem, lai uzlabotu ierīču darbu. Bet bieži to programmās atklājas caurumi vai būtiskas nepilnības. Un teorētiski katra nepilnīgi strādājošā iekārta var radīt apdraudēt visam pārējam. IT jomas eksperti miljardos mērāmo “lietu internetu” tīklu salīdzina ar milzīgu robotu, kuru daudzo nedrošo iekārtu dēļ var ietekmēt arī cilvēki ar sliktiem nodomiem."
Kā savienotās lietas mainījušas drošību
Soroka turpina: "Lietu internets un kā tas pārņem pasauli kļuvis arī par tematu, ko apspriež pasaules vareni. Šī gada janvārī Pasaules ekonomikas forumā Davosā Šveicē pasaules politikas un ekonomikas līderi runāja, ka šobrīd notiek “ceturtā industriālā revolūcija”."
Pasaulē lielākais novērošanas kameru tīkls, kas spēs atpazīt un izsekot iedzīvotājus, Ķīnā nav vienīgā komunistiskā režīma sistēma, kas kontrolē šīs valsts iedzīvotājus un pilnībā pārkāpj tos privātuma principus, ko cenšamies ievērot rietumos.
Dati par visu un visur
Ķīnā daudzviet vairs nevar norēķināties ar kredītkartēm. Tas notiek izmantojot telefonus vai, piemēram, noskanējot pircējus ar seju atpazīšanas iekārtām. Mācību iestādēs ir roboti, kas nemitīgi uzrauga skolēnu veselības stāvokli, skolniekiem ir jānēsā vestes, kur iestrādāti sensori, kas ļauj noteikt viņu atrašanās vietu.
Kā stāsta “The wall street journal” Ķīnas skolās skolēniem jānēsā šādas iekārtas, kas uzrauga vai bērni seko līdzi mācībām. Tālāk šos visus savāktos datus nosūta skolotājiem un vecākiem. Šī ir īpaša valdības izvērsta un finansēta programma, par kuru gan pašiem bērniem, gan bērnu vecākiem plašāka informācija netiek sniegta.
